Š?s Dienas Ac?m

11. augustā apritēja 100 gadi, kopš tika noslēgts Latvijas Republikas un Padomju Krievijas miera līgums, kas noslēdza arī Latvijas neatkarības karu. Miera līgumā padomju valdība labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atteicās no Krievijas valsts suverēnajām tiesībām uz Latvijas tautu un zemi. Tas tiek vērtēts kā svarīgākais starpkaru periodā noslēgtais divpusējais līgums, kā arī ir visvairāk citētais un zinātniskos pētījumos analizētais Latvijas starptautiskais līgums. Miera līgumā padomju valdība labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atteicās no Krievijas valsts suverēnajām tiesībām uz Latvijas tautu un zemi. Par 1920. gada 11. augusta notikumiem saruna ar vēsturnieku Artūru Žvinkli.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm 1944. gada pirmajā pusē. Toreizējās Padomju Savienības teritorijā šis laiks saistīts ar izšķirošo Sarkanās armijas triecienu Vērmahtam, tā saukto operāciju Bagrations jeb Baltkrievijas atbrīvošanas operāciju. Stāsta Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Lielākā daļa toreizējās Padomju Savienības iedzīvotāju Sarkanās armijas uzbrukumu uztvēra kā atbrīvošanu, un viņiem tas tāds arī bija, taču vairākām tautām un etniskajām grupām tieši šis laiks atvēra jaunu, traģisku lappusi, kas daudzos gadījumos tām laupīja viņu vēsturisko dzimteni un neatgriezeniski aizlauza to eksistenci. Runa ir par staļiniskā režīma veiktajām totālajām vairāku tau

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Sarkanās armijas uzvaras kaujās pie Staļingradas un Kurskas 1943. gadā pavērsa notikumu gaitu par labu Padomju Savienībai. Tomēr acīmredzams  šis pavērsiens kļuva tikai 1944. gada vasarā. Par laika posmu starp 1943. gada vasaru un 1944. gada pavasari Austrumu frontē stāsta vēsturnieks Latvijs Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Viens no Sarkanās armijas ofensīvas rezultātiem šajā laikā bija 872 dienas ilgušās Ļeņingradas blokādes izbeigšana. Tā kā šai Otrā pasaules kara vēstures lappusei raidījumos līdz šim neesam pieskārušies, turpmāk raidījumā par toreizējās Ļeņingradas (tagad (Sanktpēterburga) blokādi.

Raidījuma tēma - „Notikumi Latvijā 1940. gadā”. Kā izmaiņas izjuta Latvijas iedzīvotāji, kādas pārmaiņas viņus skāra, kā notika Latvijas dzīves pāreja uz pavisam citādu sociāli ekonomisko un politisko attiecību sliedēm. Stāsta Latvijas zinātņu akadēmijas pētnieki Irēna Šneidere un Artūrs Žvinklis.  

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par procesiem un notikumiem 1943. gadā. Vispirms pievērsīsimies Varšavas ebreju geto sacelšanās nežēlīgajai apspiešanai 1943. gada aprīlī un maijā un arī versijai, kā šajos notikumos bijuši iesaistīti latviešu policijas bataljonu spēki. Stāsta vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris. 1943. gada otrā puse, laiks pēc Kurskas kaujas, bija ļoti nozīmīgs cīņas iznākumam Otrā pasaules kara padomju - vācu frontē. Stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. No 1943. gada 28. novembra līdz 1. decembrim risinājās notikums, kas nozīmīgi ietekmēja Eiropas likteņus laika posmā pēc Otrā pasaules kara. Tā bija trīs nozīmīgāko antihitleriskās koalī

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šoreiz par Latvijas Centrālās padomi, organizāciju, kas Otrā pasaules kara laikā vērsās pret abām mūsu dzimteni okupējošajām totalitārajām varām. Pagājušajā raidījumā pievērsāmies norisēm Latvijā 1943. gadā, tai skaitā tobrīd pastāvējušajām dažāda veida un motivācijas pretestības formām nacistu okupācijas režīmam. Daudzi no šiem pretestības virzieniem nebija orientēti uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu pēc kara beigām. Taču 1943. gadā tapa arī organizācija, kuras darbības pamats bija Latvijas Republikas atjaunošana uz 1922. gada Satversmes demokrātiskajiem pamatiem, šai nolūkā vēršoties pie rietumvalstu valdībām. Tā bija Latvijas Centrālā padome, par kuras dibināšanas datu

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par vienu no Latvijas tautai būtiskākajiem un arī postošākajiem procesiem Otrā pasaules kara laikā - par tā sauktā latviešu leģiona izveidi un darbību nacistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā. Šis process sākās 1943. gada janvārī pēc Vācijas sakāves Staļingradas kaujā. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Svarīga loma Latvijas pilsoņu mobilizācijā Vācijas bruņotajos spēkos bija tā sauktajai Latvijas zemes pašpārvaldei, kura, būdama faktiski beztiesisks vācu varas instruments, kalpoja par piesegu pretlikumīgajai mobilizācijai. Par to saruna ar vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri un vēstures zinātņu doktoru, augs

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par vienu no nozīmīgākajiem procesiem 1943. gadā, proti, par Rietumu sabiedroto desanta operāciju Sicīlijas salā un tās ieņemšanu jūlijā un augustā, kā arī tai sekojošo iebrukumu Itālijas cietzemē. Karadarbības uzsākšana Apenīnu pussalā izraisīja fašistiskā režīma sabrukumu Itālijā un šīs Vācijas sabiedrotās izstāšanos no Otrā pasaules kara. Stāsta vēsturnieki -  Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Inesis Feldmanis.  

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm šī kara austrumu frontē. Konkrētāk par divām lielām kaujām, kuras uzskata par pavērsienu karadarbībā starp Padomju Savienību un Vāciju. Pirmā no tām bija Staļingradas kauja, ilga militāra pretstāve pie Volgas no 1942. gada augusta nogales līdz 1943. gada februāra sākumam, kurā virsroku guva Sarkanā armija. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Otra no piesauktajām kaujām bija Kurskas kauja 1943. gada jūlijā un augustā. Turpina Valdis Kuzmins.

Nesen atzīmējām simto gadadienu kopš Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas. Viens no ievērojamākiem tās dalībniekiem bija dzejnieks Rainis, kura politiskā darbība vairākkārt jau iepriekš aplūkota raidījumos. Fragmenti no šim sarunām.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm 1942. gadā. Tas uzskatāms par lūzuma gadu kara gaitā, kad tā saukto ass valstu - Vācijas, Japānas, Itālijas - un to sabiedroto spēku ekspansija tika apturēta, un kara gaita uzņēma pretēju virzienu. Izšķirošs faktors šai ziņā bija Savienoto Valstu iesaistīšanās karā antihitleriskās koalīcijas pusē. Šis izšķirošais pavērsiens vispirms kļuva pamanāms no Eiropas attālākās frontēs, tai skaitā Klusā okeāna reģionā, kur 1942. gadā Savienoto Valstu un Britu Sadraudzības spēki apturēja Japānas ekspansiju. Stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Otrs nozīmīgs karadarbības rajons 1942. gadā bija Vidusjūra un Ziemeļāfrika, kur vāc

Saruna ar Berlīnes brīvās universitātes profesoru Johenu Štātu. Sarunas temats - Otrais pasaules karš vācu nācijas apziņā pagātnē un šodien.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par notikumiem nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā 1942. gadā. Pēc Vermahta straujā iebrukuma Padomju Savienībā 1941. gada vasarā mūsu zeme bija nonākusi samērā tālā padomju vācu frontes aizmugurē, iekļauta nacistu režīma izveidotajā Austrumzemes reihskomisariātā. Latvijas sabiedrība, kuras liela daļa sākotnēji uzlūkoju jauno okupācijas varu kā atbrīvotājus, tagad iepazina tās represīvo raksturu. Holokausta traģēdiju, kurā 1941. gada otrajā pusē tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju, aplūkojām vienā no iepriekšējiem raidījumiem.  1942. gada sākumā Latvija piedzīvoja vēl vienu nežēlīgu nacistu režīma izrēķināšanās akciju - Audriņu sādžas iznīcināšanu, nogal

4.maijā svinam deklarācijas par Latvijas neatkarības atjaunošanu 30. gadadienu. 1990.gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti no 201 ievēlētā. Tādējādi tika izpildīta konstitucionālu lēmumu pieņemšanai nepieciešamā divu trešdaļu vairākuma kvota. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa iepriekš notikušā Trešās atmodas procesa. Šī procesa nozīmīgākos momentus iezīmējam raidījumā Šīs dienas acīm, izmantojot fragmentus no iepriekšējo gadu sarunām. Par sākumpunktu šim atskatam var izvēlēties  dažādus notikumus. Tas varētu būt Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts "Par Daugavas likteni domājot" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1986.gada 17.oktobrī. Šī publikācija aizsāka kampaņu pret Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību, no kuras izauga Vides aizsardzības klubs - pirmā masveidīgā atmodas organizācija, kuras darbībā līdzās tīri ekoloģiskiem motīviem jau drīz izpaudās sabiedrības protests pret vispārējo degradāciju, kuru Latvijai un latviešu nācijai bija nes

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Iepriekšējos raidījumos aplūkojām kara gaitu līdz 1941. gada beigām, kad karadarbība risinājās pamatā Eiropā un tās tuvumā. Taču 1941. gada decembrī Otrais pasaules karš ar pilnu jaudu izvērtās arī Klusā okeāna reģionā un Austrumāzijā. Tas notika pēc Japānas impērijas gaisa un jūras spēku uzbrukuma Savienoto Valstu militārajai bāzei Perlharborā, Havaju salās. 1941. gada 7. decembrī vienlaicīgi sākās plašs japāņu spēku uzbrukumus Lielbritānijas un Nīderlandes koloniālajiem īpašumiem Dienvidaustrumāzijā un Savienoto Valstu sabiedrotajām Filipīnām. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins un vēsturnieks, Latvijas Universitātes pro

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Iepriekšējā raidījumā tika atspoguļotas norises Latvijā pēc Padomju - vācu kara sākuma 1941. gada jūnijā. Padomju okupācijas nomaiņa ar nacistu okupācijas režīmu gaidītās atbrīvošanas vietā Latvijas sabiedrībai nesa tikai pakļautības apstākļu maiņu. Taču bija Latvijas tautas daļa, kurai nacistu kundzība izvērtās par vissmagāko traģēdiju. Tā bija Latvijas ebreju kopiena, kura teju visa gāja bojā holokaustā 1941. gada otrajā pusē. Stāsta vēsturnieks, holokaustā izdzīvojušais Latvijas ebreja Marģeris Vestermanis. Par antisemītiskā noskaņojuma pieaugumu Latvijā turpina vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis. Marģeris Vesterman

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. 29. marta raidījumā aplūkojām padomju vācu kara sākumposmu 1941. gada otrajā pusē. Šis karš burtiski no pirmajām stundām skāra arī Latvijas teritoriju, kur vien dažu nedēļu laikā padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācijas režīms, taču nedēļu pirms kara sākuma Latvijas tauta piedzīvoja vienu no smagākajām traģēdijām 20. gadsimta vēsturē. 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas skāra vairāk nekā 15000 Latvijas iedzīvotāju, lielākoties deportējot veselas ģimenes. 5263 no deportētajiem tika arestēti un ieslodzīti nometnēs. Pārējie bija šo arestēto ģimenes locekļi. Viņi tika izsūtīti uz nometinājuma vietām Padomju Savienības iekšējos apgabalos. Nometnēs ieslodzītos vēlāk tie

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1941.gada otrajā pusē, kad Otrā pasaules kara smaguma centrs pārvietojās uz Eiropas austrumiem, kur ar Vācijas uzbrukumu 1941. gada 22. jūnijā sākās padomju - vācu karš, kas kļuva par Otrā pasaules kara sastāvdaļu. Kas izraisīja šo sadursmi starp līdz tam sabiedrotajiem Hitlera un Staļina režīmiem, kuru kopīga rīcība nepilnus divus gadus iepriekš bija pavērusi durvis globālajām konfliktam, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis. Pirmie kara mēneši Sarkanajai armijai izvērtās katastrofāli, stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1941.gada pirmajā pusē. Šajā laikā lielākā daļa kontinentālās Eiropas bija kritusi nacistiskās Vācijas rokās. Taču no plāna par iebrukumu Lielbritānijā, mēģinot sakaut Britu impēriju, Hitleram bija nācies atteikties. Eiropas austrumos jau brieda izšķirošā sadursme starp tobrīd vēl sabiedrotajiem Hitlera un Staļina režīmiem.  Par Otrā pasaules kara militāro norišu smagumcentru šai laikā kļuva Balkāni un Vidusjūras baseins, no kura Vācija un tās sabiedrotā Itālija pūlējās izspiest Britu impēriju. Itālijas centieni šajā ziņā sākumā cieta smagu fiasko Ziemeļāfrikā, kur 1940. gada nogalē un 1941. gada sāku

Raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies nacionālās pretošanās kustībai, tam, kā mēs šo fenomenu saprotam un kā mēs to šodien uztveram. 17. marts ir diena, kad 1944. gadā Latvijas Centrālā padome sastādīja savu memorandu, kas ir būtiskākais un nozīmīgākais dokuments šīs organizācijas darbības sakarā. Pieļaujams, ka plašas sabiedrības apziņā nav gluži skaidri tie kritēriji, kas nosaka tādas vai citādas darbības atbilstību nacionālās pretošanās jēdzienam, nojēgumam. Kas ir tā sarkanā līnija, kas nosaka tās vai citas organizācijas darbības, arī indivīda piederību nacionālās pretošanās kustībai? Stāsta vēsturnieki - Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonda pārstāve Ieva Kvāle un Latvijas Vēstures institūta pētnieks Zigmārs Turčinskis. "Es varu teikt savu viedokli, kas saskan arī ar to, ka 1996. gadā Saeima pieņēma likumu Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Un tur bija, kuri cilvēki no 1940. gada, tātad no okupācijas sākuma, līdz 1960. gada 31. decembrim bija kaut kādā veidā pretojušies okupāc