Š?s Dienas Ac?m

Otrā pasaules kara izskaņā Rietumos nonāca ap 160 tūkstošiem latviešu. Salīdzinoši neliela daļa no viņiem, apmēram 4500 latviešu, no kļuva Zviedrijā. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kā veidojās Zviedrijas trimdas latviešu sabiedrība, kādas bija tās īpatnības un attiecības ar Zviedrijas valsti un saiknes ar anektēto dzimteni, stāsta Stokholmas Universitātes lektore Baltu valodu studiju programmas vadītāja Lilita Zaļkalne.

1953. gada 13. janvārī padomju galvenā avīze “Pravda” publicēja ievadrakstu ar nosaukumu “Neģēlīgi spiegi un slepkavas medicīnas profesoru maskās”. Ievadrakstā intriģētie padomju pilsoņi varēja lasīt: “Šodien publicējam aģentūras TASS ziņojumu par ārstu-kaitnieku arestu. Valsts drošības iestāžu pirms kāda laika atklātās teroristiskās grupas mērķis bija ar kaitnieciskas ārstēšanas palīdzību saīsināt dzīvi aktīviem padomju savienības darbiniekiem. Par upuriem šai cilvēkveidīgo zvēru bandai krita biedri Ždanovs un Ščerbakovs. Noziedznieki ir atzinušies, ka viņi, izmantojot biedra Ždanova slimību, ar nolūku slēpa viņa miokarda infarktu, noteica šai smagajai saslimšanai neatbilstošu režīmu un tādējādi nogalēja biedri Ždanovu. Ārsti-slepkavas, nepareizi lietojot stipras iedarbības zāles un nosakot kaitīgu režīmu, saīsināja biedra Ščerbakova mūžu, noveda viņu līdz nāvei.” Tālāk publikācijā teikts, ka šie ārsti bijuši amerikāņu izlūkdienesta nopirkti Attiecīgajā laikā un situācija neiesvaidītais to visu lasītu ar

1918. gada naktī uz 7. janvāri kā raksta pats savā memuāru grāmatā, nācis pasaulē Mavriks Vulfsons (1918.–2004), cilvēks, kurš nogalināja Padomju Latviju. Tā vismaz par viņu teica toreizējais kompartijas centrālkomitejas pirmais sekretārs Boriss Pugo. Vai nu gluži nogalināja, bet gara nagla Padomju Latvijas zārkā Mavrika Vulfsona uzstāšanās 1988. gada Radošo savienību plēnumā bija noteikti. Raidījumā Šīs dienas acīm Mavriku Vulfsonu atminas vēsturnieks Marģers Vestermanis.

Rūdolfs Blaumanis pirmais latviešu lteratūrā uzsver, ka svarīgi ir nevis ko rakstīt, bet kā rakstīt! Viņa vārds latviešu kultūrā un latviešu vēsturē ir viens no zināmākajiem joprojām. Saruna par rakstnieku un viņa laikmetu ar Blaumaņa dzīves un daiļrades pētniecēm Ievu Kalniņu un Līviju Volkovu.      

1918. gada 8. janvāris ir diena, kad Amerikas Savienoto Valstu tā brīža prezidents Vudro Vilsons (attēlā), uzstājoties ikgadējā uzrunā apvienotajai Amerikas senatoru un pārstāvju palātas kongresmeņu sanāksmē nāk klajā ar priekšlikumiem Pirmā pasaules kara pieņemamai izbeigšanai. Šīs tēzes vēstures literatūrā zināmas kā prezidenta Vilsona 14 punkti un tiek uzskatītas par stūrakmeņiem mūsdienu starptautisko attiecību principiem, proti, nāciju pašnoteikšanās tiesību iedibināšanu starptautisko attiecību praksē. ASV Pirmajā pasaules karā iesaistās salīdzinoši vēlu, tāpēc šīs valsts prezidents par savu ārpolitikas prioritāti izvirza pēc iespējas drīzu un vispārpieņemamu kara noslēgšanu. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieku Jānis Šiliņu.

Notikumi, kuri 1917. gadā risinājās Krievijā un noveda pie varas boļševikus ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā, ietekmēja visu turpmāko 20. gadsimta vēstures gaitu. 2017. gada nogalē raidījumā Šīs dienas acīm veidotājs Eduards Liniņš apmeklēja Pēterburgu un uzklausīja vairāku mūsdienu Krievijas vēsturnieku viedokļus par 1917. gada Krievijas revolūciju un tās sekām. Šajā raidījumā saruna ar vēstures zinātņu doktori Jūliju Kantori. Sarunas ievadā jautājums, cik lielā mērā boļševiki apzinājās, kādu valsti viņi grasās būvēt.  

Kā ierasts gada nogalē, piedāvājam ieklausīties dažu 2017. gada raidījumu fragmentos.     Šis gads bija iezīmīgs ar vairākām apaļām gadskārtām un kā pirmā no tām minama visā pasaulē plaši atzīmētā reformācijas 500. gadadiena. 1517. gada 31. oktobris ir diena, kurā saskaņā ar vispārzināmu priekšstatu toreizējais Vitenbergas universitātes teoloģijas doktors Mārtiņš Luters publiskojis savus argumentus indulgenču spēka sakarā jeb 95 tēzes. Fragments no sarunas ar izstādes „Luters – 95 relikvijas, 95 cilvēki” kuratoru Mirko Gutjāru. Vēl viena apaļa gadskārta, kuru atzīmēja 2017. gadā, bija saistīta ar 1817. gada 25. augustu, kad Kurzemes landtāgs pieņēma lēmumu par dzimtbūšanas atcelšanu toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes guberņā; Vidzemē brīvlaišana notika ar lēmumu, kas pieņemts 1819. gada 26. martā. Fragments no sarunas ar vēsturnieku profesoru Gvido Straubi. Vislielākā uzmanība 2017. gadā tika pievērsta notikumiem, no kuriem mūs šķir gadsimts – dramatiskajām Pirmā pasaules kara un Krievijas 191

Dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, dzimis 1897. gada 25. decembrī. Viņš ir vien no savā paaudzē zināmākajiem dzejniekiem ne tikai tobrīd, bet arī vēlākajos laikos nemainīgi populārs, nesasniedzot to mērogu, kāds bija Aleksandram Čakam un Ērikam Ādamsonam, bet katrā ziņā no tiem desmitiem dzejnieku, kas bija viņa vienaudži, viens no zināmākajiem, lasītākajiem. Tā ir dzejnieku paaudze, kas dzimuši ap 19. - 20. gadsimtu miju un aktīvi ienāk literatūrā pēc Pirmā pasaules kara. Kā zināms, tas bija laiks, kad dzejā un literatūrā ir daudz jaunu strāvu. Saruna par Jānis Ziemeļnieku ar literatūrvēsturnieku Viesturu Vecgrāvi.

Filozofe Zenta Mauriņa pasaulē nāca 1897. gada 15. decembrī. Viņa ir viena no personībām, kuras liktenis cieši saistīts ar Latvijas valsti: nākusi pasaulē gadus 20 pirms Latvijas valsts dzimšanas, kā personība nobriedusi laikā, kad top un veidojās Latvijas valsts, un līdz ar neatkarības zaudēšanu devusies trimdā. Līdz ar to šeit,  Latvijā, bija tikpat kā nezināma. Raidījumā Šīs dienas acīm par Zentu Mauriņu stāsta Literatūrzinātnieks un filozofs Edgars Mucenieks.

Decembra sākumā atzīmējām simtgadi nozīmīgam notikumam ceļā uz Latvijas valstiskuma radīšanu - Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanas sesijai Valkā un tās pieņemtajai deklarācijai ārvalstīm un tautām, kas pirmo reizi nepārprotami formulēja latviešu nācijas pašnoteikšanās prasības. Līdzīgi procesi šajā laikā notika arī Latvijas kaimiņvalstīs, arī par to runāja starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas Valkā notika 2. decembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats konferences ārzemju viesu priekšlasījumos.

1917. gada 6. decembris ir tā diena, kas tiek uzskatīta par suverēnas Somijas republikas valstiskuma radīšanas dienu. Raidījumā Šīs dienas acīm par Somijas valsts dibināšanu stāsta vēsturnieks Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

1917. gada rudenī Valkā tika dibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Pats galvenais dokuments, kuru tolaik pieņem Latviešu pagaidu nacionālā padome, ir deklarācija „Ārvalstīm un tautām”, kurā teikts, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli attiecībās uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts. Līdz ar to, kā vērtē vēsturnieki, Valkā tika ielikts pamatakmens Latvijas valstij. Vēstures notikumi Valkā un mūsdienu skatījums uz tiem. Atziņas pēc starptautiskās zinātniskās konferences, kurā piedalījās vēsturnieki no Baltijas, Vācijas un Somijas, diskutējot par 1917.gada notikumiem - Latvijas neatkarības idejas sākotni. 

Notikumi, kas pirms simts gadiem risinājās Krievijā, nozīmīgi skāra arī Latviju, joprojām tiek traktēti dažādi. Sanktpēterburgā 1917. gadā aizsākās procesi, kuri vēlāk ietekmēja pasaules vēstures gaitu visā 20. gadsimtā. Tiekoties ar vairākiem Krievijas vēsturniekiem, raidījumā Šīs dienas acīm autors uzklausīja viņu redzējumu par boļševikiem, spēku, kurš toreiz ieguva varu Krievijā. Un arī par to valsti, kuru šis spēks izveidoja. Saruna ar Sanktpēterburgas Valsts telekomunikāciju universitātes profesoru, vēstures zinātņu doktoru Vladlenu Izmoziku (attēlā). Viņa skatījumā boļševiku nākšana pie varas Krievijā 1917. gadā nebija nejaušība. Šī partija, sevišķi tās vadonis Vladimirs Ļeņins rīkojas ļoti mērķtiecīgi. "Var dažādi attiekties pret Ļeņinu, taču ir jāorientējas uz patiesiem faktiem. Šai ziņā arī pie mums, Krievijā, diezgan plaši ir izplatījies mīts, kas pat nonācis dažās skolas mācību grāmatās, ka 1917. gada priekšvakarā Ļeņins itin kā pilnīgi neesot paredzējis tādus notikumus. No konteksta izrauj frāzi:

Šobrīd simts gadi mūs šķir no laika, kad apvērsums Krievijā 1917. gada 25. oktobrī pēc vecā stila jeb 7. novembrī pēc jaunā stila noveda pie varas boļševiku partiju ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā. Šis notikums aizsāka totalitārās padomju valsts veidošanos un tādējādi ietekmēja visu 20. gadsimta vēstures gaitu. Kā varēja notikt, ka 1917. gadā Krievijas monarhija, kas bija pastāvējusi simtiem gadu, sabruka dažās dienās. Kā tas nācās, ka pie varas milzīgajā valstī nonāca un noturējās nevis pārmaiņu sākotnējie virzītāji – liberālie un mēreni konservatīvie spēki, nevis tās sociālistiskās partijas, kurām bija dominējošā ietekme kā Krievijas zemnieku masās, tā lielo pilsētu strādniecībā, bet gan margināla radikāļu grupa, par kuru 1917. gada sākumā Krievijā reti kurš bija dzirdējis. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Krievijas politiskās vēstures muzeja zinātniski izglītojošās nodaļas vadītāju, vēstures zinātņu kandidāti Jeļenu Lisenko par 1917. gada Krievijas revolūcijas likumsakarībām.

Šis gads ir īpašs, runājot par mūsu pasaules austrumu daļas, bijušās Padomju Savienības vēsturi. Gadskārta kopš Oktobra apvērsuma novembra sākumā 1917. gadā, 1937. gadā process, ko dēvē par lielo teroru PSRS un Ukrainas “golodomors” jeb latviski “badasērga”, kas plosījās Ukrainā 1932. un 1933. gadā. Visiem šiem notikumiem ir saistība ar tādu fenomenu kā boļševisms, tos kopsakarību virknē saista tas, ka to virzītājspēks ir partija, kura dēvē par Viskrievijas komunistisko (boļševistisko) partiju. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Latvijas Universitātes profesoru Ilgvaru Butuli.

Jau pāris nedēļas arī Latvijā var noskatīties režisora Alekseja Učitjeļa (Aleksey Uchitel) filmu “Matilde” - stāsts par Krievijas pēdējā cara Nikolaja II Romanova jaunības dēku ar Imperatora teātra primabalerīnu Matildi Kšesiņsku. Tā mūsdienu Krievijas kino industrija reaģē uz 1917. gada Krievijas revolūcijas simtgadi. Šī revolūcija sagrāva gadsimtiem pastāvējušo Krievijas monarhiju, iesāka asiņainu Pilsoņu karu, un uz vairāk nekā 70. gadiem par saimniekiem sestajā daļā planētas sauszemes padarīja par vienu no nežēlīgākajiem 20. gadsimta režīmiem – padomju komunistisko totalitārismu. Tam, kurš vēlas gūt priekšstatu par tolaik Krievijā notikušo, noteikti vērts apmeklēt namu Sanktpēterburgā, kas reiz piederējis slavenajai Matildei. Grezna savrupmāja kādreizējās Krievijas galvaspilsētas centrā sasaistījusi balerīnas Kšesiņskas, Romanovu dinastijas un Krievijas revolūcijas uzvarētāju boļševiku vadoņa Vladimira Ļeņina likteņus. Šodien kādreizējā Kšesiņskas kundzes īpašumā darbojas Krievijas politiskās vēstures muz

Lai cik monumentā nešķistu figūra 2017. gada reformācijas  gadadienas svinību epicentrā, tad reducēta līdz savam pirmsākuma, tā izrādās cilvēciska būtne. Vīrs vārdā Mārtiņš Luters, kura tēls audzis un veidojies 500 gadu laikā. Šīs figūras kolektīvās uzbūves process jau sen pagātnē ieguvis starptautiskas dimensijas, un kļuvis vienlīdz starpkonfesionāls un starpkulturāls, ir radījis daudzšķautņainu un pretrunīgu veidolu, projekciju, spoguļattēlu vai mirāžu. Tas ir bijis pastāvīgs iedvesmas un provokācijas avots, kuru nekavē ideoloģiskas, filozofiskas un kulturālas robežas. Kurš vēl visā pasaules vēsturē spētu savienot tik nesavienojas personības kā Astrīda Lindgrēna un Jozefs Racingers, Viljams Šekspīrs un Mārtiņš Luters Kings, pat Sofija Štrolla un Juliuss Štreihers. Luters ir patiesi licis gariem sastapties. Taču, ko pats Luters patiesībā cerēja sasniegt? Vienu no atbildēm var rast viņa plašāk pazīstamajā un pieejamajā darbā „Kristieša brīvība”, kas tapis 1520. gadā. Te Luters definē to jauno pamatu, kuru, vi

Tai 1517. gada 31. oktobra rītā, kad kā vēsta leģenda, universitātes pilsētas Vitenbergas iedzīvotāji varēja vērot kādu sutanā tērptu vīru, kurš ar naglu un āmuru stiprināja paprāvu papīra loksni pie Visu svēto baznīcas durvīm, viņi vēl nenojauta, ka ir liecinieki jauna vēstures laikmeta sākumam. Naglotājs bija teoloģijas doktors Mārtiņš Luters un latīniski rakstītais teksts – viņa argumenti indulgenču spēka sakarā jeb 95 tēzes. Indulgences – pret ziedojumu iegūstama garantija ticīgā dvēselei tikt atbrīvotai no šķīstītavas pārbaudījumiem. Tā bija tikai spilgtāka un teoloģiskā viedokļa apšaubāmākā izpausme tām katoļu baznīcās un sabiedrības attiecību problēmām, kas bija nobriedušas 16. gadsimtā. Caur konkrētās problēmas prizmu vīdēja būtiskāki jautājumi – korupcija, amatu pirkšana, iedzīvošanās un aizraušanās ar laicīgiem labumiem baznīcas elitē, un vispār politiskās varas un milzīgu materiālo resursu atrašanās šīs garīgās elites rīcībā. Bija nobriedušas pārmaiņas un Lutera viedoklis, sabiedrības sen gaidītais

Pēdējos mēnešos aktualizējusies, kļūstot par starptautisku problēmu, situācija ap Kataloniju, jautājums par šīs Spānijas daļas turpmāko valstisko statusu, par katalāņu tautas tiesībām uz iespējumu valstisku neatkarību. Kāda ir šī problēma, raugoties no tiesiskā un valstiski politiskā aspekta, saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Diskutē starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks un publicists Otto Ozols. Katalonijas neatkarības jautājums nav radies ne pēdējo gadu, ne pēdējo gadu desmitu laikā. Problēmas vēsture ir salīdzinoši sena, kā ne vienai vien Spānijas daļai. Savas autonomijas, neatkarības, tādas vai citādas pašnoteikšanās tieksmes un vēlmes, arī cīņas par to ir notikušas Basku zemē, Galisijā. Arī Katalonija ir viena no tām Spānijas daļām, kuras identitāte ir atšķirīga no vidējā aritmētiskā valstī, un jau pāris simtus gadu runājam par Katalonijas tādām vai citādām pašnoteikšanās vēlmēm.

1922. gada 18. oktobris ir zīmīgs datums visas pasaules mediju vēsturē. Šajā datumā ir dibināta raidsabiedrība, kas toreiz saucās “British Broadcasting Company” un vēlāk pārtapa par “British Broadcasting Corporation" – visā pasaulē labi pazīstamo raidsabiedrību BBC. Raidījumā Šīs dienas acīm par BBC attīstību saruna ar mediju pētnieci Ilzi Straustiņu. BBC vārds komentārus neprasa. Tā ir britu raidsabiedrība, kas drīz pēc savas dibināšanas kļūst par valsts raidsabiedrību, un nekad nav slēpts, ka tā, it sevišķi tās starptautiskais dienests BBC World pauž britu valdības viedokli. Ar BBC saistās daudzi nozīmīgi pagrieziena punkti vai attīstības momenti mediju vēsturē – kaut vai tas, ka šī raidsabiedrība ir pirmā, kas jau 20. gadsimta 30. gados uzsāk regulāras televīzijas pārraides. Šobrīd BBC ir ne tikai radio kanāls, telesabiedrība, tas ir arī liels interneta medijs.