Š?s Dienas Ac?m

Saruna raidījumā Šīs dienas acīm ir veltīta nesen iznākušai grāmatai. Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatu “15. maija Latvija”. Grāmatu, kas veltīta Kārļa Ulmaņa autoritārajam režīmam un tā periodam Latvijas vēsturē. Sarunā piedalās grāmatas zinātniskais redaktors Inesis Feldmanis un divi no autoru kolektīva – vēsturnieki Ineta Lipša un Antonijs Zunda.   "15. maija Latvija" ir pētījums par to, kāda bija dzīve pirmskara Latvijas pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā un kāpēc latviešus joprojām fascinē šī personība. Grāmatas veidotāji atspoguļo "ulmaņlaiku" periodu, kas latviešu kolektīvajā apziņā ir ieguvis "zaudētās paradīzes" nozīmi. Pagājuši septiņdesmit septiņi gadi, kopš "15. maija Latvija" ir kļuvusi par vēsturi. Objektīvi skatoties, K. Ulmaņa vadītās autoritārās valsts vieta un nozīme Latvijas kopējā vēsturē ir  ievērojama, bet tās atstātās pēdas – pietiekami dziļas un neizdzēšamas, kuras gan var vērtēt dažādi un atšķirīgi. Vienā svaru kausā būtu režīma pozitīvais veikums un

3. oktobrī apritēja 150 gadi kopš dzims Eduards Veidenbaums, viena no spilgtākajām personībām latviešu literatūras vēsturē. Eduards Veidenbaums, vienmēr lasīts, vienmēr pieminēts. Neviena literatūras vēsture, kas tapusi kopš pagājušā gadsimta sākuma Latvijā, nav apgājusi Veidenbaumu. Arī skatījums uz Veidenbaumu ir laikmeta konjunktūras koriģēts. Padomju laikā viņš iekļāvās kanonā kā pirmais latviešu revolucionārais dzejnieks. Par Veidenbaumu var teikt, ka viņš ir pirmais latviešu dzejā, kurš iztiek bez nepārprotamas vispārējās dzejas patosa stutes, kāda viņa priekšgājējiem bija bībeles tradīcija, vai tautiskuma tradīcija vācu romantisma apdarinājumā, kādam ir apgaismības izjūtas. Līdz Veidenbaumam latviešu dzejnieki jūtas spiesti vai aicināti rezonēt ar kādu no lielajām idejiski estētiskajām kategorijām. Raidījumā Šīs dienas acīm par Veidenbaumu sarunājās literatūrvēsturnieki Raimonds Briedis un Viesturs Vecgrāvis.

Apmekētājiem durvis ir vēris restaurētais Jāņa Akuratera memoriālais muzejs Pārdaugavā. Nams pakalniņā pie Māras dīķa, spilgts konstruktīvisma arhitektūras paraugs, iemieso tā cēlājā un saimnieka rakstnieks politiķa un valsts darbinieka dzīves izjūtu un pašapziņu. Māja tapa laikā, kad Jāņa Akuratera personība bija sasniegusi savu pilnbriedu, šeit pagāja viņa mūža pēdējie gadi. Kā zināms aizgāja mūžībā 1937. gadā, kad Latvija jau stāvēja uz 20. gadsimta pārbaudījumu sliekšņa un šos grūtos laikus nams un tā iemītnieki pārdzīvoja jau bez viņa. Saruna raidījumā Šīs dienas acīm veltīta pirmām kārtām Akuratera mājas liktenim, tās tapšanai vēsturei un šodienai. Stāsta Jāņa Akuratera memoriālā muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un galvenā speciāliste Maira Valtere.

Rietumu fronte Pirmajā pasaules karā 1917. gadā ir diezgan statiska, tomēr notiek ievērojamas kaujas, upuriem bagātas, tāpat, kā tas bija iepriekšējā gadā. Šajā gadā Rietumu frontē aktīvākas ir Antantes valstu armijas. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Dainis Poziņš.

Dzejas dienas. Saruna ar dzejnieku Leonu Briedi.

1817. gada 25. augustā Kurzemes landtāgs apstiprina lēmumu par Kurzemes zemnieku brīvlaišanu. Tātad 200 gadus uzskatām Kurzemes zemniekus par brīviem no dzimtbūšanas. Par dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē un arī pārējā Latvijā raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks profesors Gvido Straube. Dzimtbūšana noformējās tikai 17. gadsimtā, lai arī tos min kā “labos zviedru laikus”. Tāpēc nav pamata runāt par 700 verdzības gadiem. Process, kas saistās ar zemnieku brīvlaišanu šeit, Krievijas impērijas Baltijas guberņās, sākas jau ar 19. gadsimta pirmajiem gadiem, ar jaunu zemnieku likumu pieņemšanu. Tad gadsimta otrajā desmitgadē dzimtbūšana tiek atcelta: visagrāk tas notiek Igaunijā, respektīvi Igaunijas guberņā 1816. gadā tiek izsludināta brīvlaišana, 1817. gadā pieņemts lēmums par dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē, bet izsludināts pēc gada – 1818. gada 20. augustā; Vidzemē brīvlaišana notika ar lēmumu, kas pieņemts 1819. gada 26. martā, bet to pasludināja 1820. gada sākumā.

1877. gada 4. septembrī Bērzes pagasta “Pikšās” lauksaimnieka Ulmaņa ģimenē nāk dēls Kārlis. Par Kārli Ulmani raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieku Arturu Žvinkli.

Nacionālie partizāni, mežabrāļi – kas bija tie ļaudis, kas pēc Otrā pasaules kara Latvijas mežos cīnījās pret padomju okupācijas varu, pretojās vai vienkārši slēpās no padomju varas. Kāds bija šīs cīņas raksturs, tās ilgums, ko mēs šobrīd par šo fenomenu, par šo kustību zinām. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturniekiem – Latvijas Okupācijas muzeja pētnieci Inesi Dreimani un Latvijas Vēstures institūta pētnieku Zigmāru Turčinski.

Pirms simts gadiem – 1917. gada septembra sākumā – Vācijas armija pie Rīgas guva straujus panākumus, ieņemot vēlāko Latvijas galvaspilsētu, pie kuras fronte līdz tam bija atradusies apmēram divus gadus. Šie notikumi saistās arī ar nozīmīgu epizodi latviešu strēlnieku vēsturē – ar kauju pie Mazās Juglas. Par kauju raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar rezerves pulkvedi Jāni Hartmani.

Staļingrada – šis jēdziens droši vien dzirdēts un kaut ko izsaka ne tikai tiem, kas interesējas par vēsturi un Otrā pasaules kara vēsturi. Staļingradas kauja, kas sākās 1942. gada augusta beigās, bija tik ievērojama un nozīmīga, ka par to ir uzņemtas filmas un sarakstītas grāmatas. Reizēm šo jēdzienu dzirdam mūsdienās citā kontekstā, kad ir runa par izšķirīgu kādai pusei nozīmīgu cīņu. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Filma "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi", tās titros redzams gada skaitlis 1967 – tātad kopš šīs filmas uzņemšanas aprit 50 gadi. Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" ir viena no filmām, ko dēvē par „plaukta filmu”. Kā radās šādas filmas iecere, kāda bija šīs filmas tapšana un kādi bija tie iemesli, kādēļ filma iegūla plauktā jeb nenonāca plašā kino nomas apritē. Raidījumā Šīs dienas acīm par filmu sarunājas teātra zinātniece Ieva Struka un kino zinātnieces Dita Rietuma un Kristīne Matīsa. Otrais raidījums.   Pirmais raidījums, saruna par Rolanda Kalniņa filmu "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi".  

Filma "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi", tās titros redzams gada skaitlis 1967 – tātad kopš šīs filmas uzņemšanas aprit 50 gadi. Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" ir viena no filmām, ko dēvē par „plaukta filmu”. Kā radās šādas filmas iecere, kāda bija šīs filmas tapšana un kādi bija tie iemesli, kādēļ filma iegūla plauktā jeb nenonāca plašā kino nomas apritē. Raidījumā Šīs dienas acīm par filmu sarunājas teātra zinātniece Ieva Struka un kino zinātnieces Dita Rietuma un Kristīne Matīsa. Pirmais raidījums.   Sarunas par Rolanda Kalniņa filmu "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi" turpinājums.  

Iznākusi diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmata un memuāri “Es pazīstu vairs tikai sevi”. Tā atspoguļo laiku no 1941. līdz 1961. gadam. Dienasgrāmatas un memuāru pirmpublicējums ir stāsts par Latviju un ticību brīvībai. Grāmatu izdevis apgāds „Lauku Avīze”. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna vēsturnieku Uldi Neiburgu, grāmatas sakārtotāju un priekšvārda autoru.   Ludvigs Sēja (1885–1962) – diplomāts, ārlietu ministrs, Latvijas pārstāvis ASV, Lielbritānijā un Lietuvā. 1922. gadā sekmēja Latvijas de iure atzīšanu no ASV puses. Starpkaru posmā centās panākt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā. Vācu okupācijas laikā iesaistījās pretošanās kustībā kā Latvijas Centrālās padomes ģenerālsekretārs. 1944.–1951. gadā atradās nacistu un komunistu apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, Štuthofas koncentrācijas nometnē, Lubjankas un Lefortovas cietumā un citās ieslodzījuma vietās. Pēc atgriešanās no nometinājuma Komi APSR 1958. gadā Latvijā strādāja par valodu skolotāju un tulkotāju. "Ludvigs Sēja bija viens no talantīgā

Londonas un Vestminsteras lielložas dibināšanu 1717. gada 24. jūnijā uzskata par Brīvmūrniecības kustības aizsākumu. Kā attīstījusies un mainījusies šī kustība pagājušajos gadsimtos, kāda bijusi tās loma nozīmīgos vēstures procesos. Šoreiz raidījumā Šīs dienas acīm saruna par brīvmūrniecības tālāko gaitu un attīstību 19. un 20 gadsimtā dažādās valstīs. Šajā laikā radās arī dažādi aizspriedumi pret brīvmūrniecību. 19. gadsimta otrā pusē radās diezgan plaša tā dēvētā brīvmūrniecību atmaskojoša kustība. Stāsta medicīnas zinātņu doktors, brīvmūrniecības vēstures pārzinātājs Valdis Pīrāgs.   Iepriekšējie raidījumi par brīvmūrniecību: 1717. gadā dibināta Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līga Brīvmūrniecības kustības veidošanās: Garīgās varas reakcija  

1862. gadā pirmo reizi iznāca izdevums “Pēterburgas Avīzes” - izdevums, kuru skatām kā pagrieziena punktu un arī laika zīmi. Ar šī izdevuma darbību kopš tā pirmsākumiem saistās arī latviešu zināmāko pirmās atmodas darbinieku Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un Jura Alunāna vārdi. Par laikraksta “Pēterburgas Avīzes” nozīmi stāsta literatūrvēsturniece Māra Grudule un mediju vēstures pārzinātājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Šīs dienas acīm sarunas turpinājums par trim gadsimtiem, kas pagājuši kopš brīvmūrniecības kustības aizsākumiem. Stāsta medicīnas zinātņu doktors, brīvmūrniecības vēstures pārzinātājs Valdis Pīrāgs. Iepriekšējā raidījumā saruna bija veltīta brīvmūrniecības vēstures pirmajam gadsimtam, atklājot, ka tā bija aristokrātijas un sabiedrības elites kustība. Šoreiz stāsts par garīgas varas reakciju uz šīs kustības rašanos.       Brīvmūrniecības kustība 300 gados. Pirmais raidījums  

1917. gada vasara – laiks, kad latviešu strēlnieki kļūst par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Kāpēc un kā tas notiek, un kā uz to raudzī1917. gada vasara – laiks, kad latviešu strēlnieki kļūst par latviešu sarkanajiem strēlniekiemties šīs dienas acīm stāsta vēstures zinātņu doktors Valdis Bērziņš.

1717. gada 24. jūnijā, Jāņu dienā, Londonas krodziņa „Zoss un cepamrestes” pulcējās vairāki desmiti vīru, kuri nodibināja, kā viņi paši to nosauca – Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līgu. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija šis notikums pirms 300 gadiem un kas bijusi brīvmūrniecība šajos 300 gados, saruna ar medicīnas zinātņu doktoru, brīvmūrniecības vēstures pārzinātāju Valdi Pīrāgu. Notikums, no kura mūs šķir 300 gadi, gan nav brīvmūrniecības pats sākums. Tāpēc sarunas ievadā stāsts par tā dēvēto brīvmūrniecības mitoloģiju, par priekšstatiem, kurus paši brīvmūrnieki izvērš, ka šī kustība ir senāka, radusies gadsimtus, pat gadu tūkstošus pirms minētā datuma. Tomēr oficiālais sakums brīvmūrniecībai ir Jāņa Kristītāja diena 1717. gadā. Ar 18. gadsimtu sāk runāt par tā dēvēto spekulatīvo brīvmūrniecību, ļaudīm, kas saglabāja savās darbībās brīvmūrniecības simboliku – ar mūrnieku un akmeņkaļu darbiem saistītus elementus. Pirms tam, ja runā par brīvmūrniecību, tā ir viena no cunftēm, amatnieku b

Pirmā pasaules kara izskaņā praktiski visas nācijas, kas dzīvoja šī kara rezultātā sabrukušo impēriju teritorijā apliecināja vēlmi veidot savu suverēno valstiskumu. Dažām nācijām tas izdevās, citas cieta neveiksmi. Viens no šādiem nesekmīgiem mēģinājumiem bija Ukrainas valsts, lai gan 1917. gadā ukraiņu valstiskuma potenciāls šķita ne mazāk nozīmīgs, kā piemēram, latviešiem. Par Ukrainas valsts veidošanās procesu 1917. - 1920. gadā un tā neīstenošanās cēloņiem raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Vācijā esošā “Nordost” zinātniskā institūta līdzstrādnieks, ukraiņu izcelsmes pētnieks Dmitro Meškovs.

Otrā pasaules kara izskaņa apmēram 160 tūkstoši latviešu nonāca Rietumos no dzelzs priekškara. Lielāka daļa šo latviešu bēgļu atradās sabiedroto okupācijas zonās Vācijā, kur tika izvietoti tā sauktajās pārvietoto personu jeb DP nometnēs. Lielākā no tām bija Eslingena pie Štutgartes tagadējā Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē. Te 1947. gadā notika viens no vērienīgākajiem trimdas kultūras pasākumiem – latviešu dziesmu svētki. Šogad šī pasākuma 70. gadadienā no 16. līdz 18. jūnijam Eslingenā atkal notika latviešu dziesmu svētki. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Eslingenas nometnes vēsturi ar vienu no šī gada Eslingenas dziesmu svētku galvenajiem organizētājiem – ar eslingenieti, latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācijā arhibīskapu emeritus Elmāru Ernstu Rozīti.