Š?s Dienas Ac?m

Raidījumā, kas skan 2023. gada pirmajā dienā, kā jau ierasts gadumijā, atskatāmies uz aizvadīto gadu, uz tajā izskanējušajiem raidījumiem. Šoreiz raidījumā daži zīmīgākie fragmenti no aizvadītā gada raidījumiem, šoreiz tie visi vairāk vai mazāk saistās ar agresora valsti Krieviju un tās noziedzīgo karu pret Ukrainu. Viens no pamanāmākajiem notikumiem Latvijā, kas izrietēja no Krievijas agresijas, bija ar Sarkanās armijas darbību saistīto pieminekļu demontāža, pirmām kārtām, tā sauktā pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem nojaukšana Pārdaugavā. Uz sarunu par šī okupācijas simbola tapšanas vēsturi un lomu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aicināju Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku vēsturnieku Mārtiņu, Mintauru. Nereti izskan viedokļi, ka pašreizējā Krievijas agresija turpinās un, jācer, noslēdz totalitārās Padomju Savienības sabrukuma procesu. 24. augustā mūs sasniedza ziņa, ka mūžībā devies cilvēks, ar kura vārdu nesaraujami saistīts šī procesa aizsākums pagājušā gadsimta astoņ

2022. gada 11. novembrī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu. Jānis Elsbergs tulkojis lielāko daļu no Vonnegūta romāniem latviski, pavisam Vonnegūts sava visai garā un ražīgā mūža laikā ir sarakstījis 14 romānus, cik no tiem ir tulkoti latviski un varbūt arī, kas tos ir tulkojis? Jānis Elsbergs: Tulkoti ir 11 romāni un vēl tāda grāmatiņa "Cilvēks bez valsts", kas ir tāda kā ļoti gara eseja. Es jau padomju laikos, mūsu skolas laikos kļuva par Vonnegūta lasītaju. Pirmā grāmatiņa bija "Kaķa šūpulis", tulkojusi Anna Bauda, tad tulkotājs, tobrīd iesācējs Ainis Ulmanis bijja pārtulkojis romānu "Čempionu brokastis"un aiznesu uz izdevniecību "Liesma" savam draugam Klāvam Elsbergam, kurš tur tobrīd strādāja. Ar manuskriptu bija vēl ļoti jāpiestrādā, bet "Liesma" nolēma, ka izdos trīs romānus un tad vēl kaut kādā 1986. vai 87. gadā iznāca trīs romānu grāmatiņa, kur vien romānu tulkojis Klāvs [Els

Rimma Zjubina ir viena no ievērojamākajām šodienas Ukrainas aktrisēm, saņēmusi daudzas teātra un kino balvas, tostarp divreiz Ukrainas Nacionālo ikgadējo teātra balvu -  "Kijeva spektorale" un nacionālo kino balvu "Zelta vārpsta" par lomu izcilajā režisora Tarasa Tkačenko filmā "Dūjas ligzda".  Viņa ir ne tikai skatuves māksliniece, bet arī sabiedriska darbiniece, aktīva brīvprātīgā Ukrainas bruņoto spēku atbalstītāja. 2017. gadā arī Rimma Zjubina tika iekļauta Ukrainas ietekmīgāko sieviešu sarakstā.  Šī gada vasarā Rimma Zjubina viesojās Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī, ar režisores Vladas Vladas Belozorenko iestudēto Andreja Ivanova lugu "Tā visa ir viņa", kurā viņas skatuves partneris ir aktieris Oļegs Korkuško. Viesizrāžu laikā tapa saruna, tagad tā skan raidijumā Šīs dienas acīm.

Pirms pāris dienām atzīmējām 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas valstiskuma iedibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats vēsturiskajās norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam.  Pirmais nozīmīgais solis suverēnā Latvijas valstiskuma izveidē tika sperts 1917. gada decembra sākumā, kad Valkā savā dibināšanas kongresā sanāca Latviešu pagaidu nacionālā padome, apliecinot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. Valka tobrīd bija latviešu politiskās dzīves centrs, cik tālu Rīga līdz ar apmēram pusi Latvijas teritorijas atradās ķeizariskās Vācijas okupācijā. Stāsta vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadošais pētnieks Ainārs Lerhis. Kaut okupācijas varas stipri ierobežoti, latviešu politiķi tobrīd darbojās arī Rīgā. Te izveidojās politisko spēku apvienībā Demokrātiskais bloks, te darbojās arī latviešu sociāldemokrātija. Par šo spēku darbību. Stāsta vēsturnieks. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks A

Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis savu jaunāko pētījumu "Ziemeļlatgales "Neatkarības vienība". Pretošanās padomju okupācijai 1946.–1954. gads" ir veltījis pretošanās kustībai pret padomju okupāciju Latvijā, ko īstenoja nacionālo partizānu Ziemeļlatgales "Neatkarības vienība" (ZLNV). Tas ir dokumentos un liecībās balstīts stāsts par šīs nacionālo partizānu organizācijas izveidi, darbību un bojāeju, vēstot arī par citām apkārtnes grupām. Kā jau liecina nosaukums, tātad runa ir par Ziemeļlatgali. Tālākais ir jāatšifrē, tātad par nacionālo partizānu vienību, kura darbojās Ziemeļlatgalē - Balvu, Rugāju, Bērzpils apkārtnē laikā pēc Otrā pasaules kara. Tie, kas ir sekojuši Zigmāra Turčinska darbībai, zina, ka tā viņa pētniecības tēma jau daudzus gadus, bet runa ir par vienu konkrētu vienību. Vēsturnieks skaidro, kāpēc izvēlējies tieši uz šo partizānu vienību, kura sevi dēvēja par Ziemeļlatgales neatkarības vienību.  

2022. gadā savu simtgadi atzīmē Latvijas Banka. 1922. gada 7. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Un tā paša gada novembra sākumā banka uzsāka savu darbību, kuras pirmais posms turpinājās līdz Latvijas neatkarības iznīcināšanai 1940. gadā.  Savas darbības simtgadi Latvijas Banka šogad atzīmēja, laižot klajā zinātnisku izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940.". Izdevums lasītājiem pieejamas digitālā formātā vairākās tīmekļa vietnēs.  Uz sarunu par grāmatu aicināja tās autori, vēsturnieci, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošo pētnieci Inetu Lipšu. Vēl par Latvijas Bankas vēsturi stāsta vēsturnieki , Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Kristīne Ducmane un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks Mārtiņš Mintaurs.

Latvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures tēmām, kas joprojām ir no vēstures analīzes viedokļa nepietiekami apgūta. Pēdējā laikā tās apzināšanai pastiprināti pievērsies Latvijas Okupācijas muzejs. Šī gada pirmajā pusē muzejā noritēja konference ar šai virzienā strādājošo Latvijas vēsturnieku piedalīšanos. Konferences rezultātiem un tēmai kopumā veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu.

Vien dažas nedēļas mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim Latvijas Republikas Saeimas simtgadi. Ievēlēta 1922. gada 7. un 8. oktobrī, pirmā Saeima pulcējās savai pirmajai sēdei 1922. gada 7. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm piedāvājam ielūkoties Saeimas darbībā pirms gadsimta, ieklausoties dažās runās, kas izskanēja no Saeimas tribīnes tās pirmajā darbības posmā. Kā arī dažos viedokļos par šo Latvijas parlamentārisma laiku. Vispirms vērtējums starpkaru perioda Saeimas darbībai, kuru savulaik raidījumā izteica tiesību zinātnieki Aivars Endziņš un Jānis Pleps.

Raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies simts gadus senai pagātnei, taču šīs pagātnes notikumi rezonē arī šodien. Runa ir par Grieķijas - Turcijas karu un Turcijas neatkarības karu. Tas ir militārs konflikts pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta vēsturnieks Dainis Poziņš.  Kā zināms, Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērija, kam līdz tam ir piederējušas ļoti plašas teritorijas Tuvajos Austrumos, tā ir visa tagadējā Sīrija, Izraēla, Jordānija, Irāka, daļa Saūda Arābijas. tā ir Vācijas, Austroungārijas sabiedrotā, un attiecīgi karu zaudē. Uzvarētājvalstis sāk visai nežēlīgi šķērēt Turcijas īpašumus, arī teritorijas, kurās turku iedzīvotāju ir vairākums vai diezgan ievērojams skaits, ir apdraudētas. Nopietns militārs konflikts šajā sakarā sākas, tā parasti tiek uzskatīts, 1919. gada. 15. maijā, kad Grieķijas karaspēks desantējas Smirnas pilsētā, tagad to sauc par Izmiru Turcijas rietumdaļā pie Egejas jūras, ieņem šo pilsētu, un tas ir, teiksim, signāls turku patriotiskajiem spēkiem.  Dainis Poziņš raksturo Turcijas mili

Raidījumā Šīs dienas acīm atgādinām par notikumiem, kas mūsu reģionā risinājās 1939. gada septembrī un joprojām saglabā savu aktualitāti arī šodienas ģeopolitisko procesu kontekstā. Krievijas Federācija, piesavinājusies Padomju Savienības vienīgās mantinieces lomu, savu šodienas tēlu būvē cita starpā no vēstījuma par Otro pasaules karu. Staļiniskajai Padomju Savienībai šai vēstījumā tiek piešķirts cilvēces aizstāves un atbrīvotāja statuss. Taču ar šo nostādni diez ko nesaskan zināmais par sadarbību starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara sākumposmā. Pirmām kārtām, Polijas neatkarības iznīcināšana, un Austrumeiropas sadalīšanā tā sauktā Molotova-Ribentropa pakta rezultātā.  Kā zināms, Otrais pasaules karš sākās ar Vērmahta iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī. Savukārt 17. septembrī agresijai pievienojās Padomju Savienība, sarkanajai armijai okupējot vācu spēku vēl neieņemtos apgabalus Polijas austrumdaļā. Abu totalitāro režīmu kopīgā militārā akcija vaiņagojās ar vairākām Vērmaht

Balkānu kari - militārie konflikti Balkānu pussalā, divi secīgi ne pārāk ilgi kari, kuros savā starpā cīnījās visas valstis, no kurām daudzas šodien varam atrast Balkānu pussalas kartē. Pirmajā Balkānu karā jaunās nacionālās Balkānu pussalas valstis izrēķinās ar Osmaņu impērijas vadu Balkānos, sadalot pirms tam osmaņu-turku impērijai piederējušās Eiropas teritorijas. Otrajā Balkānu karā, var teikt, šīs valstis pārdala pirmā kara laupījumu. Stāsta profesors Ilgvars Butulis.

30. augustā mūs sasniedza ziņa, ka savas šīs zemes gaitas 92. dzīves gadā noslēdzis kādreizējais Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs. Cilvēks, kurš mēģināja uzlabot un cilvēciskot padomju totalitāro komunismu, taču galu galā kļuva par šīs sistēmas kapraci. Par to, kas bija Mihails Gorbačovs un kā vērtējama viņa darbība, tai skaitā Baltijas nāciju liktenī, sarunā ar vēsturnieci, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošo pētnieci Dainu Bleieri.

Raidījuma temats - viena no zināmākajām uz arī viena no lielākajām kaujām ne tikai Napoleona kara laikā, ne tikai 19. gadsimtā, bet visā cilvēces vēsturē. Tā ir Borodinas kauja. Stāsta vēsturnieki Anita Čerpinska un Dainis Poziņš.

Pievēršamies vairākām izcilām personībām, kurām šajā gadā aprit iezīmīgas jubilejas. Kā pirmais šajā sarakstā ir filologs, folklorists Jēkabs Lautenbahs, pazīstams arī kā dzejnieks Jēkabs Jūsmiņš. Tērbatas Universitātes un vēlāk Latvijas Universitātes mācībspēks. 20. jūlijā apritēja 175 gadi kopš Jēkaba Lautenbaha dzimšanas. Stāsta literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Lāms. 2022. gada 15. decembrī atzīmējama arī 125. gadskārta, kopš pasaulē nākusi Zenta Mauriņa - filoloģe, domātāja, viena no Eiropas kultūras izcilākajām pazinējām un popularizētājām Latvijā. Par viņas dzīvi un devumu stāsta filozofs un literatūrvēsturnieks Edgars Mucenieks. Un vēl viens decembra jubilārs ir dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, kopš kura dzimšanas 24. decembrī apritēs 125 gadi. Dzejnieka spilgtā un, jāteic, traģiskā personība kalpojusi kā iedvesmas avots gan viņa laikabiedram, dzejniekam un rakstniekam, romāna "Ziemeļnieks" autoram Jānim Plaudim, gan nesen iznākušā romāna "Krauklis" autorim Andrim Zeibotam un a

Augusta divdesmitie datumi ir saistīti ar vairākām mūsu nācijas liktenim nozīmīgām gadadienām. Šogad 21. augustā atzīmējam jau 31. gadskārtu, kopš 1991. gadā ar Latvijas Augstākās padomes Konstitucionālo likumu tika atjaunota mūsu valsts faktiskā neatkarība. Savukārt 23. augustā apritēs 33. gadadiena Baltijas ceļa akcijai – tobrīd pasaules vēsturē nebijušai triju tautu demonstrācijai, pieprasot sava neatkarīgā valstiskuma atjaunošanu. Baltijas ceļa datums, 1989. gada 23. augusts, nebija nejaušs, jo šajā dienā apritēja 50. gadskārta kopš nacistiskā Vācija un staļiniskā Padomju savienība noslēdza, t. s., Molotova-Rībentropa paktu, sadalot toreizējo Austrumeiropu divu totalitāro režīmu ietekmes sfērās.

1932. gadā notika notikums, kurš tā brīža eiropietim varēja paslīdēt garām nepamanīts, proti, Vācijas reihstāga vēlēšanās kāda partija, kura līdz tam nebija lielākā, ieguva salīdzinoši lielu balsu skaitu, izveidodama lielāko frakciju Vācijas tā brīža parlamentā. No šodienas viedokļa raugoties, tas izskatās citādi, jo partijas nosaukums bija Vācu Nacionālsociālistiskā strādnieku partija, īsāk sakot, nacionālsociālisti jeb nacisti. Par šo vēstures notikumu saruna ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru Inesi Feldmani.

1922. gada 3. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma noteikumus par naudu. Ar šo brīdi līdz tam Latvijā bijušo Latvijas rubli sāka aizstāt jauna nacionālā valūta - Latvijas lats. Tātad šajās dienās atzīmējam simto gadadienu Latvijas naudai, kas tāda bija starpkaru neatkarības periodā un arī pēc neatkarības atjaunošanas līdz to 2014. gadā nomainīja vienotā Eiropas Savienības valūta eiro. Pagājušajos gados vairākkārt esmu pievērsies Latvijas lata vēsturei un šoreiz skan šo raidījumu fragmenti.

2022. gada 25. jūlijā pēc 85 raženiem un spilgtiem mūža gadiem, dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks devās aizsaulē. Līdztekus izcilam devumam latviešu literatūras procesā, Knuta Skujenieka mūžu iezīmē arī padomju režīma politieslodzītā gaitas. Proti, 1962. gadā viņš tika notiesāts par pretpadomju aģitāciju un propagandu, kā arī neziņošanu par personu, kura bija izteikusi Padomju Savienībai naidīgus viedokļus. Nākamos septiņus gadus dzejnieks pavadīja stingrā režīma kolonijā Mordovijā. Savulaik Knuts Skujenieks vairākkārt bija Eduarda Liniņa sarunu biedrs raidījumā "Šīs dienas acīm". Piedāvājam noklausīties fragmentus no šīm sarunām. * Skan stabule pār ūdeņiem Uz rudeņiem uz rudeņiem Vēl mākoņi no saules bēg Vēl avenes kā ogles deg Vēl apse tā kā roka trīc Un vēl nekas nav piepildīts Un tu vēl staigā svilpodams Ik krūms un koks vēl ir tavs nams Pār kreiso plecu raizi met Un šķaudi saules starā Bet Skan stabule pār ūdeņiem Uz rudeņiem uz rudeņiem K. Skujenieks

6. jūlijā bija Lietuvas Republikas valsts svētki - Valsts diena. Saskaņā ar pagātnes hronikās minēto, 1253. gada 6. jūlijā lietuviešu ķēniņš Mindaugs ar Romas pāvesta svētību tika kronēts par Lietuvas karali, tādējādi kļūstot par pirmo kristīgo monarhu Baltijas vēsturē. Par to, kas bija karalis Mindaugs, kāda bija viņa loma un nozīme mūsu reģiona vēstures procesā, saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītāju, asociēto profesoru Andri Levānu.

Šogad aprit simtā gadskārta mūsu valsts pamatlikumam - Latvijas Republikas Satversmei. Pagājušajos gados savos raidījumos esmu daudzkārt pievērsies Satversmes vēsturei un šodienai, Latvijas Radio studijā, tiekoties ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Šogad piedāvāju nozīmīgākos fragmentus no šiem raidījumiem.  Šodien pievērsīsimies Latvijas Republikas Satversmes liktenim laikposmā, kad mūsu valsts bija de facto savu neatkarību zaudējusi padomju okupācijas rezultātā, kā arī Satversmes darbības atjaunošanai un Satversmes teksta pilnveidei pēc neatkarības atgūšanas. Vispirms par Satversmes statusu padomju okupācijas laikā. Fragments no sarunas ar tiesību zinātniekiem Aivaru Endziņu un Jāni Plepu. Par Satversmes darbību pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā saruna ar Latvijas Valsts prezidentu sarunas ierakstīšanas laikā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Mārtiņu Mitu.