Š?s Dienas Ac?m

Pagājušā gada otrajā pusē apritēja Latvijas vēsturē nozīmīga gadskārta, proti, 1721. gada 10. septembrī Nīstates pilsētiņā Somijas rietumos tika parakstīts miera līgums starp toreizējo Zviedrijas karalisti un Krievijas cara valsti. Līdz ar to noslēdzās Lielais ziemeļu karš. Zviedrijā tajā bija cīnījusies pret koalīciju, kurā ietilpa Krievija, Dānija, Polijas - Lietuvas valsts, Saksijas kūrfirsiste un zaudējusi. No līguma galvenā ieguvēja izrādījās Krievija, jo līdz ar Nīstates līgumu Vidzeme un Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā, kur palika līdz pat tās sabrukumam 200 gadus vēlāk. Cars Pēteris I, kurš tieši šajā gadā sāka sevi dēvēt par imperatoru, bija īstenojis savu ambiciozo plānu un viņa paša vārdiem runājot, "izcirtis Krievijai logu uz Eiropu". Par Lielo ziemeļu karu un tā nozīmi Latvijas liktenī stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un Latvijas kara muzeja ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš.

Jaunā gada ieskaņā atskats uz dažiem pagājušā gada izskanējušajiem raidījumiem, kuros apaļu gadskārtu sakarā pieskārāmies pagātnes notikumiem, kas nozīmīgi ietekmējuši civilizācijas attīstības gaitu un turpina tā vai citādi ietekmēt mūsu dzīvi joprojām. Vispirms pārcelsimies divas ar pusi tūkstošgades senā pagātnē, proti, uz 479. gadu pirms mūsu ēras, kad kaujā pie Platejām mūsdienu Grieķijas dienvidu daļā apvienotie grieķu pilsētvalstu spēki sakāva milzīgās Persijas impērijas armiju. Līdz ar to faktiski izbeigdami ahaimenīdu Persijas mēģinājumus pakļaut sev antīko Grieķiju. Ppar šīs cīņas vēsturisko nozīmi - vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Harijs Tumans. Vēl viens nozīmīgs process Eiropā risinājās pirms 500 gadiem - 1521. gada aprīlī Vormsas pilsētā pulcējušās Svētās Romas impērijas valsts sapulces jeb Reihstāga priekšā stājās teologs Mārtiņš Luters, kurš jau vairākus gadus atradās konflikta situācijā ar Romas katoļu baznīcu. Šis bija galīgais pagrieziena punkts, kur šķīrās Lutera un katoļu b

2022. gada pirmajā raidījumā Šīs dienas acīm tomēr vairāk atskatīsimies uz to, kas ir noticis pagājušā gadā. Un varbūt arī ilgākā laika posmā. Raidījuma viesis Latvijas Republikas Valsts prezidents Egils Levits. Vispirms aicinot palūkoties uz to, kā mūsu sabiedrība izskatās šo pēdējo pāris gadu pārbaudījumu rezultātā, jo korona vīrusa infekcija atklāj katra cilvēka veselībā tās problēmas, tos vājos punktus un lielā mērā visa tā situācija atklāja arī sabiedrības problēmas. Ja mēs skatāmies uz Latvijas valsts sistēmu, kuri būtu tie neveselie  punkti, kurus ir uzrādījusi pandēmijas situācija?

Šogad aprit 105. gadskārta Ziemassvētku kaujām, nozīmīgākajai epizodei Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pulku cīņās. Pavisam Krievijas armijas uzbrukumā, vācu pozīcijām Tīreļpurvā 1916. gada decembrī piedalījās apmēram 40000 karavīru, ar lieliem zaudējumiem gūstot zināmus taktiskus panākumus. Tā bija vienīgā kaujas operācija Pirmajā pasaules karā, kurā bija iesaistītas abas latviešu strēlnieku brigādes, kopā vairāk nekā 12000 latviešu karavīru. Par toreizējās Krievijas impērijas armijas latviešu strēlnieku vienību tapšanas apstākļiem stāsta vēsturniece, Latvijas Kara muzeja Ekspozīciju un izstāžu nodaļas vadītāja Ilze Krīgere. Par Ziemassvētku kauju raksturu un apstākļiem, kā arī šo kauju ietekmi uz latviešu strēlnieku vēlāko noskaņojumu stāsta vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja filiāles Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Par Ziemassvētku kauju ietekmi uz latviešu strēlnieku noskaņojumu, tai skaitā uz viņu nosliekšanos par labu radikālajiem sociāldemokrātiem lieliniekiem pēc 1917. g

13. decembrī Polija atzīmēs 40. gadskārtu kopš 1981. gadā toreizējās Polijas Tautas Republikas komunistiskā vadība ieviesa valstī karastāvokli, tā uzsākot kursu uz neatkarīgās arodkustības "Solidaritāte" izvērstās pretestības brutālu apspiešanu.  13. decembris ir karastāvokļa laika upuru piemiņas diena. Tiek lēsts, ka laikā no 1981. gada 13. decembra līdz 1983. gada 22. jūlijam, kad karastāvokli atcēla, dzīvību zaudējis vismaz 91 cilvēks. Taču tiek minēti arī par vairākiem desmitiem lielāki skaitļi. Viņi tika nogalināti, armijai un speciālo uzdevumu milicijas spēkiem izklīdinot mītiņus un demonstrācijas, pie tam reizumis laižot darbā arī kaujas ieročus. Vairākus cilvēkus noslepkavoja režīma drošības dienesti. Simti tika ievainoti, 1000 uz ilgāku vai īsāku laiku ieslodzīti cietumos. Tā padomju satelītvalsts totalitārais režīms mēģināja tikt galā ar "Solidaritāti", nepieredzēti plašu darbaļaužu kustību, kura centās no apakšas mainīt Polijas sabiedrību.  Par šo kustību, tās cīņu un nozīmi tobrīd jau krietni de

Šajās dienās aprit 80. gadskārta kopš Latvijas ebreju masu slepkavībām 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Rumbulas slaktiņā gāja bojā apmēram 25000 Latvijas ebreju, un ar to kulminēja straujais un iznīcinošais holokausta process nacistu okupētajā Latvijā.  Tobrīd pasaudzēti tika tikai daži tūkstoši darbaspējīgāko vīriešu, visus citus - sievietes, bērnus un vecākus ļaudis - nacistu okupācijas režīms lēma šausminošai nāvei. Dažu mēnešu laikā tika noslepkavoti gandrīz 70000 Latvijas ebreju, lielākā daļa no tiem, kam nebija izdevies, sākoties padomju-vācu karam, izkļūt no Latvijas līdz bēgošo Sarkano armiju, vai nebija turp deportēti pirmajā staļiniskās okupācijas gadā. Pavisam Otrā pasaules kara laikā Latvijā gāja bojā apmēram 73000 ebreju tautības Latvijas pilsoņu.  Tāpat uz Latviju kara laikā tika pārvesti, kā lēš, aptuveni 22000 ebreju no Vācijas, Austrijas, Čehijas un Ungārijas, no kuriem lielākā daļa arī šeit gāja bojā.. Izglābties izdevās vien dažiem simtiem holokaustam pakļauto, lielāko tiesu tas

Šajās dienās aprit 80. gadskārta kopš Latvijas ebreju masu slepkavībām 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Rumbulas slaktiņā gāja bojā apmēram 25000 Latvijas ebreju, un ar to kulminēja straujais un iznīcinošais holokausta process nacistu okupētajā Latvijā. Dažu mēnešu laikā tika noslepkavoti gandrīz 70000 Latvijas ebreju, kopējam viņu upuru skaitam Otrā pasaules kara laikā sasniedzot apmēram 73000. Izglābties izdevās vien nedaudziem, un lielāko tiesu tas bija iespējams, pateicoties tiem drosmīgajiem Latvijas ļaudīm, kuri uzņēmās risku glābt savus ebreju tautības līdzpilsoņus. Pazīstamākais no šiem glābējiem ir rīdzinieks Žanis Lipke, kurš kopā ar ģimeni un paziņu loku paglāba 55 ebreju dzīvības, taču bez viņa bija vēl vairāki simti citu glābēju, kuriem tāpat izdevās izglābt vienu vai vairākus nāves draudiem pakļautos. Par to, kā notika šī glābšana, kā rīkojās un ar ko riskēja ebreju glābēji, saruna ar muzeja Žaņa Lipkes memoriāls direktori Lolitu Tomsoni un muzeja pētniece un pedagoģi Maiju Meieri-Ošu. S

2021. gada nogalē aprit 80. gadskārta baisākajām slaktiņam Latvijas pēdējo gadsimtu vēsturē. Apmēram 25000 Latvijas ebreju iznīcināšanai divās masu slepkavošanas akcijās Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. To veica nacistu okupācijas vara. Holokausta tēmai Latvijā raidījums ŠĪs dienas acīm esmu pievērsies vairākkārt, šoreiz šo sarunu fragmenti.

Šonedēļ aizvadījām Latvijas valstiskuma 103. gadskārtu. Atzīmējot šo gadadienu, raidījumā pieminām vairākas personības, kurām bijusi izšķiroša loma Latvijas suverēna valstiskuma tapšanā un nostiprināšanā.

27. oktobrī apritēja 120 gadi, kopš nācis pasaulē dzejnieks Aleksandrs Čaks. Raidījumā tiešsaistes saruna ar Čaka atdzejotāju angļu valodā Ievu Lešinsku. Ievas kontā ir vairāki desmiti angliskotu Čaka dzejas darbu, tai skaitā poēmā "Mūžības skartie". "Ar Čaku iznāca tā, ka bija paredzēts, ka uz Latvijas simtgadi, šķiet, atdzejot "Mūžības skartos". Tas tika uzticēts citam dzejniekam, bet tur nekas nesanāca. Tad bija jādara man. Apmēram identiska situācija bija arī ar Čaka izlasi. Lai arī vienmēr esmu mīlējusi Čaka dzeju, nokļuvusi pie viņa atdzejošanas esmu drusku nejauši. Bet esmu to darījusi ar lielu prieku," atklāj Ieva Lešinska. "Pieredze, atdzejojot latviešus uz angļu valodu man ir laikam 30 gadu garumā. Tas viss sākās, var teikt, no pašas augšas, proti, ar Uldi Bērziņu, kurš uzskatīja, ka man vajag atdzejot viņa dzejoļus. E šaubījos kādu brīdi, bet kas man cits atlika. Tad jau tas vienkārši aizgāja. Man liekas, ka es esmu atdzejojusi gandrīz vai visus dzīvos un dažus mirušos autorus," bilst Ieva Leš

13. oktobrī apritēja 150 gadi kopš pasaulē nācis Jānis Poruks, viens no 19. gadsimta beigu 20. gadsimta sākuma ievērojamākajiem latviešu literātiem. Jānim Porukam veltīta  saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta literatūrvēsturnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Raimonds Briedis.  Poruku šodien atceramies samērā reti, kā dažu kora dziesmu autoru, kā dažu solodziesmu autorus. Pērļu zvejnieks, Cibiņš, bālie zēni - tās ir kultūras klišejas un kultūras klišejas reizēm ir ļoti būtisks, ka viņas parādās, viņas ir.  "Ja mēs atceramies, ka klasiķi ir tie, kurus visi zina un neviens nelasa, tas nozīmē, ka Poruks ir klasiķis,"bilst Raimonds Briedis, bet turpina, kā tā īsti nav, jo Poruks joprojām ir zināms, pateicoties skolām. Arī, ja studenti lasa, viņi saka labus vārdus par to. Poruks tādā ziņā nav pazudis. Ja viņam ir tik daudz darbu, tad viņš nav aizmirsts."

"Emīlija - Latvijas preses karaliene". Nu jau droši var teikt, ka šī daudzsēriju filma kļuvusi par 2021. gada rudens nozīmīgāko Latvijas kino aktualitāti. Filmas titulvarone ir Emīlija Benjamiņa - leģendārā starpkaru neatkarīgās Latvijas personība, sava vīra Antona Benjamiņa līdzgaitniece, veidojot ietekmīgāko tā laika periodikas izdevniecību, kurā tapa laikraksts "Jaunākās Ziņas" un žurnāls "Atpūta".  2021. gada 10. septembrī apritēja 140 gadi kopš nākusi pasaulē Emīlija Benjamiņa. Savukārt 23. septembrī - 80 gadi kopš viņas bojāejas padomju ieslodzījumu vietu sistēmas jeb GULAG Soļikamskas nometnē.  Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Emīliju Benjamiņu, viņas laiku un darbības sfēru, tā laika Latvijas preses, biznesa un politisko vidi ar trim pārstāvjiem no filmas radošās komandas - vienu no filmas režisoriem - Kristīni Želvi, vienu no producentiem - Gintu Grūbi un filmas konsultanti - vēsturnieci Inetu Lipšu. Emīlija Benjamiņa. Saruna par izdevēju ar filmas veidotājiem. 1. daļa  

2021. gada 10. septembrī apritēja 140 gadi kopš nākusi pasaulē Emīlija Benjamiņa. Nupat iznākusi arī jauna daudzsēriju filma "Emīlija - Latvijas preses karaliene". Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Emīliju Benjamiņu ar trim pārstāvjiem no filmas radošās komandas - vienu no filmas režisoriem - Kristīni Želvi, vienu no producentiem  -Gintu Grūbi un filmas konsultanti - vēsturnieci Inetu Lipšu. Emīlija Benjamiņa. Saruna par izdevēju ar filmas veidotājiem. 2. daļa  

Nesen izdevniecībā Latvijas mediji iznāca grāmata "Mēs visi esam gūstekņi". Tā ir 1941. gadā Vermahta gūstā kritušā Sarkanās armijas kareivja medicīnas dienesta instruktora Aleksandra Orehova dienasgrāmata. Tā tapusi, viņam atrodoties Rēzeknes karagūstekņu nometnē un vēlāk kādā krievu zemnieku ģimenē Audriņu apkārtnē, kur nometnes administrācija viņu nodevusi kā piespiedu strādnieku. Dienasgrāmatas oriģināls glabājas Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, un raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar muzeja pētnieku un grāmatas redaktoru, vēsturnieku Kasparu Strodu. Otrā pasaules karā Latvijas teritorijā nonāca tūkstošiem padomju karagūstekņu, daudziem tā bija pēdējā dzīves “pieturvieta”. Viens no viņiem bija Sarkanās armijas 41. strēlnieku korpusa 177. strēlnieku divīzijas 502. strēlnieku pulka karavīrs farmaceits Aleksandrs Orehovs (1917–?), kurš 1941. gada 7. oktobrī kļuva par vienu no Rēzeknē izveidotās karagūstekņu nometnes “Stalag 347” ieslodzītajiem. Aleksandrs Orehovs rakstīja dienasgrāmatu, kur no 1941.

479. gadā pirms mūsu ēras notika kauja pie Plātajām, vietā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Atēnām, mūsdienu Grieķijas galvaspilsētas, kas jau toreiz bija viena no lielākajām un ietekmīgākajām grieķu pilsētām. Šajā kaujā neatkarīgo grieķu pilsētu apvienotā armija sakāva Grieķijā iebrukušo ahemenīdu Persijas impērijas karaspēku. Šī grieķu uzvara izbeidza vairākas desmitgades ilgušos milzīgās Āzijas impērijas Persijas mēģinājumus pakļaut sev grieķu zemes. Par to, kāpēc šai kaujai, no kuras mūs šogad šķir divi ar pusi tūkstoši gadu, ir izšķiroša nozīme Eiropas civilizācijas liktenī, saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes profesoru Hariju Tumanu.

21. augustā atzīmējam 30. gadadienu kopš Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas. Tas notika toreizējai Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pieņemot konstitucionālo aktu par Latvijas Republikas statusu. Tas nebija iepriekš plānots solis, bet politiska improvizācija situācijā, kad toreizējā Padomju Savienībā varu apvērsuma ceļā mēģināja sagrābt uz vecās totalitārās kārtības restaurāciju un padomju impērijas saglabāšanu orientēti spēki. Latvijā viņu rīcībā bija Padomju armijas Baltijas kara apgabala apjomīgais militārais kontingents, kurš arī veica svarīgāko objektu sagrābšanu. Arī tā sauktās speciālo uzdevumu milicijas vienība jeb OMON, faktiski paramilitāra struktūra, kas rīkojās pēc toreizējās Latvijas kompartijas centrālkomitejas norādījumiem. Arī 21. augusta pēcpusdienā, kad Augstākās Padomes deputāti Saeimas namā debatēja par konstitucionālā likuma tekstu omoniešu bruņutransportieros ieradās Doma laukumā. Tomēr uzbrukums parlamentam nenotika, jo ap to pašu laiku kļuva skaidrs, ka pučs

1991. gada 21. augustā toreizējai Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pieņemot konstitucionālo aktu par Latvijas Republikas statusu tika atjaunota mūsu valsts faktiskā suverenitāte. Šogad apritēja 30. gadskārta kopš šī notikuma, kas noslēdza Latvijas Republikas suverēnā valstiskuma atjaunošanas procesu pēc padomju okupācijas desmitgadēm. Brīdī, kad tagadējā Saeimas namā Augstākās Padomes deputāti balsoja par šo lēmumu, Doma laukumā uzturējās tā sauktās speciālo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON kaujinieki, gatavi jebkurā brīdī iebrukt ēkā. Ritēja Padomju Savienībā notiekošā apvērsuma mēģinājuma trešā un pēdējā diena, kurā izrādījās, ka šis pučs ir izgāzies. Izšķirošie notikumi tajās dienās risinājās Maskavā, kur pret pučistiem noskaņoto spēku priekšgalā bija stājies nesen ievēlētais pirmais Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins. Armijas vienības, kuras pučisti bija nosūtījuši Maskavas ielās, pēc  nedaudzām sadursmēm ar demokrātijas aizstāvjiem, attiecās vērst ieročus pret tautu. Rīgā, kur pu

1871. gada 12. augustā pasaulē nācis Latvijas Valsts otrais prezidents Gustavs Zemgals - spilgts, daudzos procesos klātesošs un iemieso centrisko politiku. Viņš pieder pie literātu un sabiedrisko darbinieku paaudzes, kurā ir arī Rainis, Aspazija, Anna Brigadere, Jānis Endzelīns u. c. Tā ir pirmā latviešu paaudze, kurā akadēmiska izglītība kļūst vairāk vai mazāk izplatīta parādība. Tieši ar šo paaudzi izveidojas latviešu inteliģence. Par Gustava Zemgala personības tapšanas ceļu un veikumu - saruna ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Ilgvaru Butuli un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieku Tomu Ķikutu.

Latvijas situācija valstiskuma tapšanas un neatkarības atgūšanas laikā - kopīgais un atšķirīgais. Raidījuma viesi - vēsturnieks, "Nacionālās enciklopēdijas" galvenais redaktors Valters Ščerbinskis un vēsturnieks, Baltijas starptautiskās akadēmijas lektors Edgars Engīzers.

1951. gada 31. jūlijā Londonā pulcējās pārstāvji no toreizējām Eiropas latviešu trimdas organizācijām, trimdā darbību atsākušajām Latvijas politiskajām partijām un Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāji, lai nodibinātu apvienojošu Eiropas latviešu trimdinieku organizāciju. Bija pārstāvēti Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Francijas, Dānijas un Beļģijas trimdinieki. Tā tapa Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrs, kuru šodien pazīstam kā Eiropas Latviešu apvienību. 31. jūlijā Eiropas Latviešu apvienības aktīvisti pulcējās organizācijas septiņdesmitgades svinīgajā sanāksmē Rīgā. Sanāksmē bija klāt arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā ievadrunā pieskārās arī organizācijas vēsturei. Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centram bija liela nozīme konsolidējot latviešu trimdu un uzturot aktuālu jautājumu par Latvijas aneksijas prettiesiskumu un Latvijas Republikas valstiskuma nepārtrauktību. Organizācijas situācija radikāli mainījās līdz ar valsts faktiskās suverenitātes at