Radio Maz? Las?tava

Tulkotāja Māra Poļakova šogad bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai par romānu, kas tulkots no ivrita - Izraēlas rakstnieka Dāvida Grosmana "Bārā ienāk zirgs". Romāns ir pārbaudījums tulkotājam, jo liela daļa teksta ir komiķa Dova Grinšteina stand-up izrāde nelielā Izraēlas pilsētiņā, uz kuru viņš ir uzaicinājis savu bērnības dienu draugu, tagad pensionētu tiesnesi Avišaju Lazaru. Kas un kāpēc - Dāvida Grosmana romānā "Bārā ienāk zirgs". Lasa un sarunājas tulkotāja Māra Poļakova un aktieris Gundars Āboliņš. Romānu izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

Inga Jēruma pati ir "teātra bērns", viņas mamma ir Dailes teātra aktrise Velta Krūze. Un Gundars Āboliņš ir "teātra bērns", jo viņa vecāki ir Jaunatnes teātra aktieri Vera Singajevska un Tālivaldis Āboliņš. Grāmata "Teātra bērni" šoreiz gan ir par tiem, kuru bērnība un vecāki saistīti ar teātri, bet paši skatuvi nav izvēlējušies par savu profesiju. Ingas Jērumas grāmatā "Teātra bērni" atklātas un ne tik atklātas intervijas ar bērniem, kuri auguši teātrī, bet dzīvē izvēlējušies citas profesijas. Izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Ir pilnīgi skaidrs, ka igauņu literatūrzinātnieks un rakstnieks Jāns Undusks nespēj uzrakstīt parastas ceļojuma piezīmes, pat tad, ja draugi par to vienojas. Tāpēc tekstus "Ceļojums, vārdā Spānija" Undusks nosauc par "Neizdevušās piezīmes". Protams, viņu iedvesmo reāls ceļojums uz Spāniju, bet tekstos valda Baskzemes anarhisti, Katalonijas sirreālisti, Avilas Terēze, Dons Kihots… Tulkotāja Maima Grīnberga un aktieris Gundars Āboliņš arī dodas neparedzamā valodas ceļojumā. Jāna Unduska grāmatu "Ceļojums, vārdā Spānija" izdevis "Neputns". Raidījumu atbalsta:

Rakstnieks Svens Kuzmins ar mākslinieka izglītību un etīžu teātra pieredzi azartiski metas spēlē , ko sauc "Radio mazā lasītava", skaļi lasot ziņas no "Hohmas Vēstneša", Gundaram Āboliņam atstājot garšīgos stāstus par Paulas tanti un latvju sētu tālienē. Svena Kuzmina pirmo romānu "Hohma" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:

Ja jūs kādreiz esat garšojuši Zahera torti vai vismaz dzirdējuši par to, tad tagad kādā grāmatā ir iespēja uzzināt, kas bija Zaheri un kāda bija viņu viesnīca Vīnē. Un tā nebūs pavārgrāmata. Tas ir Rodikas Dēnertes romāns ar kārdinājumu "Zahera viesnīca". Labi pazīstot Vīni, tulkotājai Silvijai Bricei savukārt bijis kārdinājums šo romānu ar vēsturiskiem un izfantazētiem tēliem, ar viesnīcas, operas un monarhu noslēpumiem, ar mīlas intrigām un leģendām iztulkot latviski. Rodikas Dēnertes romānu "Zahera viesnīca" izdevusi "Zvaigzne ABC". Vīnes smalkumus ar Silviju Brici pārspriež Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Šī grāmata domāta tiem, kuriem ir interese par vācbaltiešu jautājumu un vācbaltiešu skatījumu uz notikumiem Latvijā un citur Eiropā. Zigfrīda fon Fēgezaka tetraloģija "Baltiešu gredzens" iedvesmojusi arī režisoru Viesturu Kairišu radīt izrādi Nacionālajā teātrī, bet "Laika Grāmatu" - laist klajā jaunu Fēgeza "Baltiešu gredzena" izdevumu Pētera Bolšaiša tulkojumā. Rakstnieks un dzejnieks Zigfrīds fon Fēgezaks, Vidzemes muižnieku dzimtas atvase, studējis vēsturi Tērbatas, Heidelbergas, Berlīnes un Minhenes augstskolās, bieži par savu iedvesmas avotu minējis savu Vidzemes dzimteni. Par Zigfrīdu fon Fēgezaku stāsta literatūrzinātniece Māra Grudule, vācbaltiešu sarežģīto vēsturi ieskicē vēsturnieks Artis Buks, lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Šis gads bija neticams, bet tas tomēr notika - Kannu kinofestivālā tika demonstrēta Rolanda Kalniņa 1967. gadā uzņemtā filma "Četri balti krekli". Režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis viesojās Kannās, bet Agnese Zeltiņa viņus fotografēja uz jahtu fona. Varbūt zīmīgi, jo viena no Rolanda Kalniņa nenotikušajām filmām ir "Jahtu sauca Žanna". Arī par to rakstīts grāmatā "Rolanda Kalniņa telpa". Tās sastādītājas Kristīne Matīsa un Agnese Zeltiņa iesaka Gundaram Āboliņam fragmentus no dažādu autoru tekstiem, arī no Rolanda Kalniņa dienasgrāmatām. Raidījumu atbalsta:

Aktieris Uldis Pūcītis ar pārtraukumiem ir rakstījis dienasgrāmatas. No 1948. līdz 2000. gadam. Tās ir saglabājušās. Pirmie ieraksti pieder vienpadsmitgadīgam skolniekam, pēdējie - aktierim un režisoram dzīves pēdējā gadā. "Vai Uldis Pūcītis būtu gribējis, lai viņa dienasgrāmatas tiktu publiskotas? Noliedzis viņš to nav, turklāt ir apsvēris memuāru rakstīšanu..", - tā raksta "Ulda Pūcīša Dienasgrāmatas" izdevusī žurnāliste Māra Vilde. Par savu bijušo kolēģi Uldi Pūcīti sarunājas aktieri Tamāra Soboļeva un Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Kuru no 99 nodaļām lai lasa? Ir gandrīz neiespējami izvēlēties, jo Žorža Pereka mūža darbs "Dzīve lietošanas pamācība" ir grāmata puzle, kura mūs ieved kādā Parīzes namā. No pagraba līdz mansardam. Mums ļauts ieskatīties visās telpās, to iemītniekos, viņu dzīvēs, pagātnes drāmās un noziegumos, kuriozos atgadījumos un mīklās. Parīzes rakstnieka Žorža Pereka romāns "Dzīve lietošanas pamācība" iekļauts 20. gadsimta nozīmīgāko grāmatu sarakstā. No franču valodas tulkojuši Gita Grīnberga un Dens Dimiņš. Izdevis "Mansards". Raidījumu atbalsta:

Guntis Berelis ir teicis, ka "Arvis Kolmanis ir paradoksu meistars, un šo nekādi nedefinējamo un pagalam ēterisko substanci viņš spēj saskatīt vispēdīgajā sīkumā - gan esamībā, gan literatūrā. Vai Berelim ir taisnība? Varat pārbaudīt, lasot Arvja Kolmaņa stāstus grāmatā " Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas". Ar Arvi Kolmani sarunājas un stāstu fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Nekad gan nevarot zināt, kādā intonācijā stāsts beigsies… Raidījumu atbalsta:

Kristofs Onodibio ir franču rakstnieks un žurnālists. Parīzē ar viņu sarunājas mūsu kolēģe Ina Strazdiņa un iesaka mums izlasīt viņa grāmatas "Ienirt" un "Ticēt brīnumainajam". Mēs lasām. Onodibio grāmatu "Ticēt brīnumainajam". To no franču valodas tulkojusi Vineta Berga, izdevusi "Zvaigzne ABC", lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Andra Akmentiņa "Skolotāji" noslēdz vēsturisko romānu sēriju "Mēs.Latvija.20. gadsimts". Piecdesmito gadu beigas un sešdesmito sākums. Hruščova atkusnis. Lauku skolotāji, kuriem nākas pārdzīvot varas maiņas. Par "Skolotājiem" stāsta autors Andris Akmentiņš, fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Otomārs Kalpiņš dēvēts par Ragaciema jūras karali. Savā gandrīz 20 gadu garumā rakstītā hronikā viņš stāsta par savu mūžu, par stāstiem, kuri dzirdēti no vectēva, par dzīvi Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā 20. gadsimtā. 12 kantorgrāmatas glabājās mājas istabaugšā, tagad tās izdotas grāmatā "Sāļumā. Par sava tēvabrāļa Otomāra Kalpiņa memuāriem "Sāļumā" stāsta Rudīte Kalpiņa. Lasa - Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Anšlava Eglīša romānā "Homo Novus" atdzīvojas pagājušā gadsimta 30. gadu Rīga un tās mākslas dzīve ar neiztrūkstošo bohēmu krodziņos un darbnīcās. Un te - no Cesvaines ienāk jaunais mākslinieks Juris Upenājs. Gaidot filmas "Homo novus pirmizrādi, "Radio mazajā lasītavā fragmentus no Anšlava Eglīša romāna "Homo novus" lasa Gundars Āboliņš, sarunājoties un smejoties kopā ar režisori Annu Viduleju. Projektu atbalsta:

Tuvojoties 1.septembrim, aktieris Gundars Āboliņš tiekas ar bērniem, kas ir aizrautīgi lasītāji - šī gada Vislatvijas Skaļās lasīšanas sacensību uzvarētāju Robertu Ozoliņu un Billes atveidotāju filmā "Bille" – Rūtu Kronbergu, lai lasītu savas mīļākās bērnības grāmatas.           Raidījumu atbalsta: