Radio Maz? Las?tava

Informações:

Sinopsis

„Ir ?aun?ki noziegumi par gr?matu dedzin?šanu. Piem?ram – to nelas?šana,” t? teicis Josifs Brodskis.M?s aicin?t las?t un tikties „Radio mazaj? las?tav?”, kad jaun?ko gr?matu fragmentus priekš? lasa aktieris Gundars ?boli?š. Studij? žurn?listes Ingvildas Strautmanes un Gundara ?boli?a saruna ar gr?matu autoriem, tulkot?jiem un redaktoriem, kuri neform?l? gaisotn? atbild uz vi?u jaut?jumiem.M?s atbalsta Borisa un In?ras Teterevu fonds.

Episodios

  • Katarīnas Kucbelovas ceļš pie savas vecmāmiņas, mācoties izšūt aubi

    07/04/2024 Duración: 29min

    Slovāku dzejnieces Katarīnas Kucbelovas prozas grāmata "Aube" aizved uz Šumjaci Slovākijā. Braukt pie astoņdesmitgadīgās tautastērpu darinātājas Iļkas un mācīties šūt tradicionālo reģiona aubi ir veids, kā autore meklē ceļu arī pie savas vecmāmiņas. Viņa neko nefotografē, nefilmē un neieraksta diktofonā, viņa tikai fiksē tekstā, kuru nebūtu uzrakstījusi bez izšūšanas. Katarīnas Kucbelovas prozas darbu "Aube" no slovāku valodas tulkojusi Aiga Veckalne, izdevis Jāņa Rozes apgāds, lasa Gundars Āboliņš. Pagātnes notikumi un tagadne, aube, kalnu ciemata Šumjaces dažādie iedzīvotāji, folklora, etnogrāfija, ticējumi un kalni – tas viss vienā aubē – romānā "Aube".   Raidījumu atbalsta:

  • Cik daudz mēs zinām par Alfrēdu Nobelu, cilvēku, kurš radīja dinamītu un miera balvu?

    31/03/2024 Duración: 35min

    Cik daudz mēs zinām par cilvēku, kurš radīja dinamītu un miera balvu? Mēs, protams, gaidām, kurš tad saņems Nobela balvu, bet par pašu Alfrēdu Nobelu līdz šim nebija uzrakstīta biogrāfija līdz brīdim, kamēr to izdarīja zviedru žurnāliste Ingrīda Karlberga, izmantojot četru valstu arhīvos atrodamos materiālus. Lasot Nobela biogrāfiju, šķiet, ka dzirdam arī dialogus, bet izdomātu dialogu tur nav, ir tikai arhīvos atrodami teksti. Izrādās, Alfrēds Nobels bija romantiski un literāri tendēts, pretrunīgs un sarežģītās ģimeniskās attiecībās. Protams, sarežģīts ir arī Alfrēda Nobela ceļš līdz pēdējam testamenta variantam. Ingrīdas Karlbergas grāmatu "Alfrēds Nobels" latviešu valodā izdevuši "Latvijas Mediji". Latvijas Radio bija iespēja arī sarunāties ar Ingrīdu Karlbergu:   Raidījumu atbalsta:

  • Irenas Douskovas "Lāču dejā" fikcija mijas ar realitāti par Jaroslava Hašeka dzīvi

    24/03/2024 Duración: 27min

    2023. gada janvārī apritēja simt gadu kopš brīža, kad Jaroslavs Hašeks nodiktēja „Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaulē karā” pēdējo teikumu. Irena Douskova nav sarakstījusi biogrāfisku romānu par Hašeku, bet gan radījusi tekstu „Lāču deja”, kurā fikcija mijas ar realitāti, eksistējušas personas ar izdomātām, anekdotes ar traģēdijām, bet čehu krodziņi jebkurā gadījumā ir svarīga darbības vieta. Gundars Āboliņš, lasot „Lāču deju”, gan smejas, gan gandrīz raud, un var pat noticēt, ka tas ir Hašeka teksts, tik labi autorei izdevies to atdarināt. Irenas Douskovas „Lāču deju” no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš, kurš par čehu valodu un notikumiem Čehijā (toreiz Čehoslovākijā) sāka interesēties „Prāgas pavasara” laikā. Raidījumu atbalsta:

  • Mazajam putniņam ciglītim ir būtiska nozīme rakstnieces Donnas Tartas romānā "Ciglītis"

    17/03/2024 Duración: 26min

    Ciglītis ir mazs putniņš, kas attēlots gleznā, un gleznai ir būtiska nozīme amerikāņu rakstnieces Donnas Tartas apjomīgajā romānā "Ciglītis". Romāna galvenais varonis ir Teo, kurš 13 gadu vecumā zaudē māti, ar to arī sākas viņa lielā vientulība Ņujorkā. Tad, kad šķiet, ka nu jau gan viss varētu ritēt labi, viņš beidzot ir sastapis īsto cilvēku, tad izrādās, ka tā nav. Teo jāceļo gan pa Ameriku, gan Eiropu, jāpiedzīvo gan apsēstība, gan zaudējumi, bet mazā glezniņa viņam saistās ar māti, kuru reizēm viņš iztēlojas esam tikai citā pilsētā… Donnas Tartas romāns "Ciglītis" saņēmis Pulicera balvu, pēc tā motīviem uzņemta filma. No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

  • "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" - grāmata par JRT stāstos un 130 bildēs

    03/03/2024 Duración: 24min

    "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris" – grāmata par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit stāstos un vairāk nekā 130 bildēs. Jūs, protams, varat sākt ar vienu stāstu no 11 – piemēram, sava mīļākā aktiera Andra Keiša, Kaspara Znotiņa, Viļa Daudziņa, Baibas Brokas vai kāda cita, bet tad tomēr esot jālasa visi, ja gribat pilnu bildi par Jaunā Rīgas teātra 30 gadiem. "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" – tā sauca pirmo Alvja Hermaņa izrādi Jaunajā Rīgas teātrī 1993. gadā. Varat saukt to par teātra mitoloģijas vai atgriešanās grāmatu, vai dot tai katrs savu personīgo nosaukumu, jo pieļauju, katram ir arī sava personīgā izrāde Jaunajā Rīgas teātrī. Grāmatā atradīsit arī ļoti personīgas aktieru fotogrāfijas no viesizrāžu aizkulisēm, kas līdz šim nav publiskotas, kā saka Vilis Daudziņš – „pārskatījām savas kurpju kastes”. Ja šī grāmata ir skats no iekšpuses, tad top arī skats no ārpuses, ko raksta arhitekte Zaiga Gaile un mākslas zinātniece Anita Vanaga – par namu Lāčplēša ielā 25 un p

  • "Tomass Mūrs" - Marjus Ivaškeviča distopija par radošo cilvēku dzīvi

    25/02/2024 Duración: 24min

    Lietuviešu dramaturgs un rakstnieks Marjus Ivaškevičs Latvijā ir pazīstams no iestudējumiem uz teātru skatuvēm – "Izraidītie", "Tuvā pilsēta", "Mališ". Tagad latviešu valodā izdots viņa romāns "Tomass Mūrs" par rakstnieku, kurš maina valodas, kurš piedzīvo visas iespējamās krīzes, tajā skaitā radošo. Romāns ir arī distopija par laiku, kad radošie cilvēki dzīvos rezidencēs, stikla būros kā zooloģiskajā dārzā, kur tūristi nāk aplūkot, kā tad viņi tur rada. Darbības pārcelšana it kā tuvā nākotnē ir arī zināmā mērā autora maska un vairogs, lai netiktu vilktas pārāk tiešas paralēles ar viņa paša biogrāfiju. Dace Meiere ir tulkojusi romānu "Tomass Mūrs" no lietuviešu valodas, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Autors – Marjus Ivaškevičs, kura vārdu latviski joprojām vieglāk izrunāt nominatīvā.   Raidījumu atbalsta:  

  • Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējums. Dzeju lasa sastādītājs Kārlis Vērdiņš

    18/02/2024 Duración: 30min

    Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējumā apkopoti Saliņa jaunības dzejoļi, atdzeja un raksti, arī autobiogrāfiskais darbs "No Naudītes līdz Elles ķēķim". Tas simboliski ietver šīs divas rakstnieka puses – latvisko un amerikānisko. Dīvainais Ņujorkas rajons ar draudīgo nosaukumu "Elles ķēķis", kurā tagad var atrast tikai adresi, ne to noskaņu, kad tur dzīvoja latviešu trimdinieki – mākslinieki un dzejnieki. Gunars Saliņš arī raksta, kas tad īsti bija Elles ķēķis, bet Kārlis Vērdiņš atklāj, ka šogad svinēsim svarīgas simtgades, arī Gunaram Saliņam. Šoreiz Radio mazajā lasītavā viņi abi lasa arī dzeju – gan Saliņa "Rakstu" sastādītājs Kārlis Vērdiņš, gan aktieris Gundars Āboliņš. Gunara Saliņa "Rakstu" 2. sējumu izdvevis LU LFMI, sastādītājs un priekšvārda autors Kārlis Vērdiņš.

  • Elzes fon Kampenhauzenas dzīvesstāsts. Iepazīstina tulkotāja Indra Čekstere

    11/02/2024 Duración: 29min

    Elze fon Kampenhauzena savu dzīvesstāstu uzrakstījusi 1947.gadā. Grāmatā "Atmiņas no vecās Vidzemes. Elzes un Rūdolfa stāsts" pavīd vācbaltiešu un latviešu personu galerija - muižnieki, skolotāji, mācītāji, ārsti, pārvaldnieki, sulaiņi, klavierskolotāji, guvernantes, bērnības un jaunības draugi… Sarunā ar tulkotāju Indru Čeksteri uzzinām, ka aristokrātu divas svarīgākās prasmes tolaik bija franču valoda un jāšana. Pēc aristokrātiskās bērnības un jaunības Vidzemē Elzei bija laimīga laulība, muižas īpašnieces sadzīve un pienākumi, trīs bērni. Viņa piedzīvoja revolūcijas, karus, sarkano laiku, bēgļu gaitas. "Elzes un Rūdolfa stāstu. Atmiņas no vecās Vidzemes" lasa Gundars Āboliņš, stāsta tulkotāja no vācu valodas un priekšvārda autore Indra Čekstere. Izdevis "Madris".   Raidījumu atbalsta:

  • Mākslas darbi, to vērtība un izsoles. Leas Simones Allegrias romāns ''Lielā māksla"

    04/02/2024 Duración: 24min

    Kas nosaka mākslas darba vērtību un cenu? Kas notiek izsolēs? Kas ir labs viltojums un kāds sakars aptiekāram ar gleznotāju? Retabli un to autori - kas viņi bija un kas tos pasūtīja? Diplomēta mākslas vēsturniece un galeriste Lea Simone Allegria savā otrā romāna ''Lielā māksla" centrā liek izsolītāju Polu Vivjennu, kurš grib doties pelnītā atpūtā, bet kāds negaidīts notāra telefona zvans visu maina. Retabls "Jaunava ar sarkanrīklīti" uzdod jautājumu, kurš Florences gleznotājs ir tā autors. ''Da Vinči kods'' arī šajā romānā tiek pieminēts, gan mazliet ar ironiju, neticot, ka mīklu var atrisināt sieviete... Leas Simones Allegrias romānu ''Lielā māksla" no franču valodas tulkojusi Inta Šmite, izdevusi "Aminori". Pasaule mainās, izsoles notiek tiešsaistē, mākslas darbus ieslēdz banku seifos. Un kur nu vēl mākslīgais intelekts! Sens Florencē gleznots retabls uzdod mūžīgo jautājumu – kas ir māksla? Kas ir liela māksla?   Raidījumu atbalsta:

  • Smieklīgas un ne tik smieklīgas atmiņas. Valda Klišāna "Trakie deviņdesmitie"

    28/01/2024 Duración: 37min

    Ar vēsturnieku un pedagogu Valdi Klišānu norunājam satikties atkal pēc 20 gadiem, jo, iespējams, tad būs pietiekami liela laika distance, lai paskatītos uz piedzīvoto gadu tūkstošu mijā. Pagaidām viņš dalās ar smieklīgām un ne tik smieklīgām atmiņām par trakajiem deviņdesmitajiem, kad viņam pašam bija ap trīsdesmit. Bija izjaukta miegainā un depresīvā padomju īstenība, cilvēki pārmeta kažokus, mainīja nodarbošanos, mēģināja izdzīvot un saprast jaunos spēles noteikumus. Pēc "Pieauguša puikas atmiņu klades" tagad iznākusi Valda Klišāna grāmata "Trakie deviņdesmitie. Piedzīvojumi, šķērsojot robežas un veicot pārejas". "Trakie deviņdesmitie" ir grāmata, kura vismaz mūsu paaudzei noteikti raisa personiskās atmiņas par to, kādas pārejas un robežas mums bija jāpāriet un kuras bija vissarežģītākās. Vai arī viskomiskākās. Valda Klišāna grāmatu "Trakie deviņdesmitie. Piedzīvojumi, šķērsojot robežas un veicot pārejas" izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

  • Rakstniece un viņas elle. Lasām Delfīnes de Vigānas "Balstīts patiesos notikumos"

    21/01/2024 Duración: 32min

    Rakstniece un viņas elle. Vairāki kūleņi līdz pat grāmatas beigām un jautājums - ko iespējams uzrakstīt pēc grāmatas, kam bijuši lieli panākumi? Arī romānu rakstniecībai ir ēnas puses un procesi. Ne tikai Francijā labais tonis prasa, lai tev būtu kaut viena izdota grāmata. Ēnrakstniecība zeļ un plaukst. Vācijā savukārt smalki ir būt doktoram. Par to visu runājam ar tulkotāju Intu Šmiti, lasot franču rakstnieces Delfīnes de Vigānas romānu "Balstīts patiesos notikumos". Latviešu lasītājiem jau pazīstami franču mūsdienu rakstnieces Delfīnes de Vigānas darbi "Lojalitātes", "Bērni ir karaļi" un "No un es". Delfīnes de Vigānas romānu "Balstīts patiesos notikumos" no franču valodas tulkojusi Inta Šmite, izdevis "Jāņa Rozes apgāds".   Raidījumu atbalsta:

  • Nora Ikstena klusēšanas gadu ir pārtraukusi ar romānu "Jōna"

    14/01/2024 Duración: 24min

    Rakstniece Nora Ikstena klusēšanas gadu ir pārtraukusi ar romānu "Jōna". Parasts puisis Jona, kas strādā par kurjeru un piegādā ēdienu, pagaidu ļaužu meitene un zilais Valis - viņi visi satiekas šajā grāmatā, sasienot biblisko sižetu ar mūsdienu pasaules cilvēku izjūtām sērgās un karos. Nora Ikstena raksta: "Ūdeņu milzis Valis un sauszemes gājējs Jona, katrs sava iekšējā dzinuļa vadīts, dodas cauri jōnas miglai, un dzīvei jākļūst par mākslu - mākslu izdzīvot." Grāmatu atvēra, skanot Raimonds Tigula hanga skaņām, ļaujot tekstam nest un plūst. Radio mazajā lasītavā teksts skan aktiera Gundara Āboliņa balsī. Ar rakstnieci Noru Ikstenu sarunājas Ingvilda Strautmane. Saruna ar rakstinieci Noru Ikstenu arī raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:  

  • Gada noslēgumā nopietnas pārdomas: Agneses Irbes "Principiāla dzīvības aizsardzības ētika"

    31/12/2023 Duración: 24min

    Nolūks nogalināt un tīšs uzbrukums cilvēka dzīvībai vienmēr ir morāls pārkāpums – it kā tik vienkārši, bet dažādos apstākļos kļūst tik sarežģīti. Agnese Irbe savā grāmatā „Principiāla dzīvības aizsardzības ētika” apskata arī pretargumentus, bet aizstāv savu pozīciju, izmantojot gan konceptuāli analītisko, gan arī ilustratīvo piemēru pieeju. Tīšas nogalināšanas aizliegums neparedz nekādus izņēmumus – ne cilvēku nepilnīgu attīstību vai konkrētu spēju trūkumu, ne viņu nodarījumus, ne lielāka kopējā labuma aprēķinu. Mākslīgie aborti, eitanāzija, nāvessods un nogalināšana kara laikā, dzīvnieku morālais statuss. Ar šādām nopietnām morālfilozoijas pārdomām Radio mazā lasītava noslēdz 2023. gadu. Antīko zinātņu doktores Agneses Irbes grāmatu „Principiāla dzīvības aizsardzības ētika” izdevis Žaņa Lipkes memoriāls. Agnese Irbe (dzimusi Gaile, 1976) ir sengrieķu valodas filologs, antīko zinātņu doktore. Izdevusi dzejoļu krājumu Tā gaisma (1991), krājumu Hipokratiskie raksti. Izlase (2003) un bilingvālu Epikūra tekstu

  • Pirms Ziemassvētkiem Radio mazā lasītava meklē īpašas grāmatas un lasa "dzīvajā"

    19/12/2023 Duración: 23min

    Pirms Ziemassvētkiem Radio mazā lasītava meklē īpašas grāmatas un lasa "dzīvajā". Gundars Āboliņs lasīs fragmentus no Astrīdas Lindgrēnes "Kara laika dienasgrāmatas" un šo to no "Emīla ziemas grāmatas". Īpašais pārsteigums - fragmenti no topošā Gundara Āboliņa tulkojuma. Viņš tulko sava kolēģa vācu aktiera Joahima Meierhofa (Joachim Meyerhoff) darbu "Ach, diese Lücke, diese entsetzliche Lücke", kas latviskots skanētu "Ak šis caurums, sasodītais caurums…".   Raidījumu atbalsta:

  • Sāras Strindsberjas "Mīlestības gravitācija" - par ilgām krist un vēlmi uzķert krītošo

    17/12/2023 Duración: 24min

    „Šis romāns ir veltīts visiem, kas izgāja caur slimnīcas parku pie Bekomberjas laikā no 1932. Līdz 1995. gadam,”, tā lasāms grāmatas „Mīlestības gravitācija” nobeigumā. Sāras Stridsberjas tekstu tulkotāja no zviedru valodas Dace Deniņa dēvē par „caurspīdīgu”. Bekomberjas psihiatriskā slimnīca pie Jūdarna meža netālu no Stokholmas reiz bija viena no lielākajām Eiropā. Cilvēki, kuri tur nokļuva, iespējams, arī savā ziņā ir „caurspīdīgi” – tālāk no visu acīm. Sāras Strindsberjas romāns „Mīlestības gravitācija” ir gan par bailēm un ilgām krist, gan utopisku vēlmi uzķert to, kurš krīt, un noturēt gaismā. Bekomberjā sastopas Džimijs Dārlings kā pacients, ārsts Edvards Vintersons, kurš naktīs ņem līdzi Džimu un dažus citus pacientus uz ballītēm; tur ir medicīnas māsa Ingera Fogele, Sabīna, Pauls un Džimija Dārlinga meita Džekija, kura brauc apciemot tēvu un sāk Bekomberjā pavadīt arvien vairāk laika. „Mīlestības gravitācijas” autore Sāra Strindsberja ir godalgota mūsdienu zviedru rakstniece un dramaturģe, 2015. g

  • Pjēra Jaravāna "Paliek tikai ciedri" - Libānas noslēpuma minēšana

    10/12/2023 Duración: 24min

    Pjēra Jaravāna debijas romāna „Paliek tikai ciedri” beigās dots pārskats par Libānas pilsoņu karu līdz 1992. gadam, un tas liek meklēt arī ekspertu, kas „Radio mazajā lasītavā” var ieskicēt Libānas politisko kontekstu. To dara Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka, kura atgādina, ka savulaik Beiruta dēvēta arī par ‘Tuvo Austrumu Parīzi”. Šo grāmatu lasot, ir svarīgi zināt, kas ir Libānas „Ciedru revolūcija”, kāda ir Libānas situācija mūsdienās, lai saprastu fonu, uz kura risinās Vācijā uzaugušā Samīra tēva dzimtenes Libānas noslēpuma minēšana. Pjēra Jaravāna romāns „Paliek tikai ciedri” ir tulkots vairākās valodās un iekļauts projektā „Radošā Eiropa”. No vācu valodas tulkojusi Irēna Gransberga, izdevuši „Latvijas Mediji”. Autors arī citē kādu libāniešu sakāmvārdu, kas vēstī - „ja kāds iedomājas, ka ir sapratis Libānu, viņam tā nav īsti izskaidrota”.   Raidījumu atbalsta:

  • Pavisam cits Andruss Kivirehks jaunajā romānā "Lidojums un Mēnesi"

    03/12/2023 Duración: 37min

    Ja domājat, ka pazīstat igauņu rakstnieku Andrusu Kivirehku, ja zināt viņa "Kaku un pavasari", "Loti", "Tildu un putekļu eņģeli" vai "Igauņu bēres", tad romānā "Lidojums uz Mēnesi" ir pavisam cits Kivirehks. Iedvesma darbam nākusi no ukraiņu pasakas "Gaisa kuģis". Bet kas to lai zina, cik pasaku, mītu, sirreālisma tēlu stāvējuši blakus autoram, lai taptu romāns par kosmonautu, kurš vēlas satikt savus septiņus draugus, un, kas to lai zina, varbūt arī lidot kosmosā. Andrusa Kivirehka romānu "Lidojums uz Mēnesi" izdevis "Pētergailis", no igauņu  valodas tulkojis Guntars Godiņš. Varbūt arī jums teksts viegli plūdīs caur pirkstiem un uzzīmēs šķietamu 21. gadsimta Igaunijas greizo spoguli…   Raidījumu atbalsta:

  • Olli Jalonena "Debesu lode" jālasa ļoti uzmanīgi, jo no grāmatas var izbirt burti

    19/11/2023 Duración: 24min

    Olli Jalonens ar kuģi brauc uz Svētās Helēnas salu, lai uzrakstītu kādu romānu, bet uzraksta pavisam ko citu - "Debesu lodi". Par zēnu Angusu, kas nemāk ne lasīt, ne rakstīt, bet Haleja kungs viņam liek skaitīt zvaigznes un putnus. Tad viņš mācās lasīt un uzzina, ka ir vismaz četri lasīšanas veidi. Svētās Helēnas sala ir provinces province, un Angusam nav tēva, bet viņā mīt apbrīnojama vēlme visu izzināt. Olli Jalonena romānu "Debesu lode" no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, izdevusi "Valodu māja". Kopā ar autoru Olli Jalonenu, tulkotāju Maimu Grīnbergu un aktieri Gundaru Āboliņu lasām "Debesu lodi" un piedzīvojam attiecības starp burtiem un cipariem. Tas ir Apgaismības laika sakums. Grāmata gan jālasa ļoti uzmanīgi, jo no tās var izbirt burti. Olli Jalonens un Maima Grīnberga viesojās arī Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

  • Provokatīvā itāļu režisora Bernardo Bertoluči esejas rosina skatīties pieminētās filmas

    12/11/2023 Duración: 26min

    Izdevniecība ''Aminori" turpina tulkot un izdot rakstošo kinorežisoru grāmatas, šoreiz tās ir provokatīvā itāļu režisora Bernardo Bertoluči esejas "Mana brīnišķīgā apsēstība". Lasot šo grāmatu, tāpat kā tulkotājai no itāļu valodas Līvai Trekterei, gribas pārskatīt ne tikai Bernardo Bertoluči filmas, bet arī tās pasaules klasiķu filmas, kuras viņš piemin savās esejās. Dāvim Sīmanim ir bijusi gandrīz nejauši liktenīga tikšanās Romā ar Bernardo Bertoluči, taču šī saruna pirmoreiz publicēta šajā grāmatā kā priekšvārds. Dāvim Sīmanim nozīmīgākā Bertoluči filma ir ''Konformists", bet pazīstamākās filmas , šķiet, ir "Pēdējais tango Parīzē", "Pēdējais imperators" un "Sapņotāji". Ar Bertoluči vārdiem uzrakstīta subjektīva kinovēsture – pārdomas pirmajā personā par paša filmām, uzskati par dzīvi un mākslu, personīgs atskats uz savu filmogrāfiju, tai skaitā pazīstamākajiem un sensacionālākajiem darbiem: brutāli atklāto vīrieša un sievietes attiecību anatomiju filmā “Pēdējais tango Parīzē” (1972) ar Marlonu Brando un

  • Žasintu Lukaša Pireša ''Īsts aktieris" - portugāļu literatūras postmoderns piedāvājums

    05/11/2023 Duración: 34min

    Mūsu zināšanas par portugāļu literatūru ir gauži skopas, tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz Žasintu Lukaša Pireša romāns ''Īsts aktieris", kurā varam sazīmēt gan Latvijas teātra un politiskajai videi, gan Eiropas identitātei svarīgas lietas, pie tam pasniegtas ironiskā un it kā vieglā formā. Romānā ir arī kriminālā līnija, bet tā lai paliek tiem, kuri lasīs visu grāmatu. Mēs kopā ar tulkotāju Edvīnu Raupu un aktieri Gundaru Āboliņu izklaidējāmies ar teātra un kino līnijām. Romāna galvenais varonis ir aktieris (ne pārāk veiksmīgs, jo ir bez darba) Ameriku Abrils, kurš tikko saņēmis piedāvājumu filmēties galvenajā lomā filmā "Būt par Polu Džamati". Tad nu filmas scenārijs, aktiera fantāzijas par kādu paša radītu projektu un reālā dzīve sametas vienā postmodernā tekstā. Pats autors Žasintu Lukašs Pirešs ir rakstnieks, dramaturgs, režisors, mūziķis un futbola fans, gan jau viņš kaut ko zina par teātra pasaules finesēm. Žasintu Lukaša Pireša romānu ''Īsts aktieris" izdevis apgāds "Aminori".   Raidījumu atbalsta:

página 1 de 11