Kultras Rondo

Turpinot vairāk nekā 20 gadu ilgo tradīciju, arī šovasar mākslas centrā NOASS risinājās videomākslai veltītais festivāls „Ūdensgabali”. Trīs trešdienu vakarus  notika starptautiskas videomākslas skates, sniedzot ieskatu arī latviešu mākslinieku darbībā.   Analizējot, kas šī gada festivālu atšķir no iepriekšējiem pāris gadiem, festivāla „Ūdensgabali” programmas veidotāja Sandra Ķempele norāda, ka rādīts vairāk skates  vienā vakarā un dala tās tematiski. Šogad programma iezīmēja trīs videomākslai aktuālas tēmas: animācija, eksperiments un solidaritāte. Savukārt eksperimentālā videomāksla, kas tika izrādīta jūlija pēdējā trešdienā, prasījusi zināmu disciplīnu un piepūli no skatītāja. Mākslas centra NOASS vadītājs Krišs Zilgalvis vērš  uzmanību, ka festivāls „Ūdensgabali” notiek jau 23. reizi, tas ir tikai pāris gadus mazāk nekā Mākslas centra NOASS pastāvēšana. Nākamie videomākslas  festivāla plāni jau esot ieskicēti, un kā norāda Krišs Zilgalvis, katru gadu viņi mēģina neatkārtoties un pārsteigt ne tikai skat

Anatomijas muzejā 4. līdz 6. augustam norisināsies skicēšanas un mūzikas festivāls "saMAŅA: ANATOMIJA". Kultūras rondo par gaidāmo notikumu stāsta skicētāju kopienas „Drink and Draw Latvia” aktīviste Kristīna Virse, Anatomijas muzeja direktoreIeva Lībiete un komponists Platons Buravickis, kurš speciāli festivālam radījis kompozīciju „Anatomija”. Festivāla apmeklētāji, kuriem priekšzināšanas mākslā, mūzikā vai anatomijā nav nepieciešamas, trīs dienu garumā aicināti izbaudīt Anatomijas muzeja un tā pagalma īpašo atmosfēru, radošā veidā iepazīstot cilvēka ķermeņa dažādību, piedaloties daudzveidīgu dzīvo modeļu, kā arī anatomisko preparātu skicēšanas sesijās, audiovizuālās performancēs, anatomijas un zīmēšanas lekcijā un citās aktivitātēs. Skicēšanas un mūzikas festivāla idejas autori ir skicētāju kopiena „Drink and Draw Latvia” un mūziķu kopiena „Musica Humana”. Šogad festivāla organizatoriem pievienojas arī RSU Anatomijas muzejs bet par festivāla caurviju motīvu kļuva cilvēka ķermeņu daudzveidības svinēšana.

Rīt, 4. augustā, sākas Valmieras vasaras teātra festivāls un izrāžu maratons trīs dienu garumā dažādās vietās pilsētvidē.  Festivāla programmā šogad astoņi jaundarbi, veidoti, domājot par ģimenēm, īpaši par bērnu un jauniešu auditoriju, un runās par tēmu "Pieņemšana." Bērnu un jauniešu festivāls Valmierā notiek ik pārgadu kopš 2017.gada. Uz Valmieru nedēļas sākumā devās  un ar izrāžu radošajām komandām, kā arī ar festivāla centra veidotājiem tikās Laima Slava. Nedēļas sākumā festivāla centrs vēl top, bet tūlīt, tūlīt viss būs gatavs. Zaļajā zonā pie Valmieras kultūras centra izvietoti paštaisīti koka zviļņi, skatuve ar koka cilvēciņiem-skatītājiem, atrakciju parka elementi, uzbūvēts pat tornis un kafijas stends. Instrumentu skaņas, koka smarža ir vieta, kur sastopu mākslinieku Andri Eglīti darbojamies kopā ar jauniešiem, viņi paši savām rokām rada festivāla centru. Festivāla vizuālās identitātes tēlus, kas redzami plakātā, veidojuši Andra Eglīša dēli. Satieku arī citus darbīgus jauniešus – Aneti, Lauru, Roe

Galerijā "Look" aplūkojama mākslinieka Miķeļa Fišera personālizstāde "Deģeneratīvā distopija. Dambrieža cilts". Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieku, kurš iepazīstina ar izstādes ideju. "Mans stāsts par dambrieža cilti ir viens no iedomātas laika līnijas scenārijiem, kas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Tie ir nelieli fragmenti no dambriežu cilts dzīves un pielūgsmes objektiem," bilst Miķelis Fišers. Viņš arī komentē iepriekš sižetā izskanējušo par to, ka laikmetīgās mākslas projekti saskaras ar birokrātijas absurdiem Rīgā.

Rīgas vasaras kultūras programmā nule kā durvis vēruši divi interesanti mākslas projekti, kurus vieno vairākas lietas: tā ir laikmetīgā māksla, tā pašlaik ir baudāma Kronvalda parkā un bulvārī, un… abi projekti uz turieni ir pārcēlušies pēdējā brīdī, saskaroties ar birokrātijas absurdiem tajā pašā pašvaldībā, kura tos iekļāva savā kultūras programmā. „Tīrkultūras audiovizuālā galerija” nespēja samaksāt „Rīgas namiem” augsto īres maksu, bet Latvijas Mākslas akadēmijas pilsētvides izstāde sastapās ar Brīvības alejas pārvaldītāju nevēlēšanos šajā vietā redzēt laikmetīgo mākslu. "Rīgas namu" pieprasītā nomas maksa māksliniekiem izrādījās nepaceļama Neatkarīgā radio „Tīrkultūra” veidotā Audiovizuālā vasaras galerija mājas radusi kādreizējā LU Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda parkā, kas tagad ir Latvijas Mākslas akadēmijas pārziņā. Idilliskā vietā starp nama aizmugures durvīm un Rīgas kanālu vakaros skan īpaši atlasīta mūzika. No iknedēļas radio raidījuma izaudzis par patstāvīgu interneta radio, „Tīrkultūras”

Kontrasts starp skaisto, maigo un nepatīkamo, noklusēto – ar tik atšķirīgām lietām tīk spēlēties gleznotājai un tekstilmāksliniecei Emmai Sofiai. Nupat „M/Galerijā” atklāta mākslinieces personālizstāde „Trauma, kā jau trauma”, kas veltīta mentālās veselības izzināšanas procesam. Šī ir otrā  Emmas Sofias izstāde „M/Galerijā”. Ar Emmu Sofiu es iepazinos nesen Rīgas Starptautiskajā tekstilmākslas un šķiedru mākslas triennālē, kur skatāms viņas tekstiliju cikls, veltīts ekoloģijas tēmai, un kurā apvienota glezniecība ar tekstīliju. Jaunākajā personālizstādē „Trauma, kā jau trauma” dominē glezniecība, marīnas motīvā gleznotās ainavas kopā ar aprakstiem pie darbiem liek pievērsties nopietnai tēmai par mentālo veselību. Daži fragmenti no aprakstiem: „..Viens no atmiņu savārstījumiem: intīma tuvība, kas beidzās ar skandālu, kura rezultātā mans kailais ķermenis tika vilkts pa grīdu aiz matiem. Iemesli un nobeigums ir izplūduši, palikusi tikai šī bezpalīdzības un kauna aina.” „Tēt, tu nekad nebiji man blakus, bet man

Dienā, kad Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs pulcējas uz 105. sezonas atklāšanu, Kultūras rondo izvaicājam jauno Latvijas Nacionālā teātra direktoru Māri Vītolu par turpmākajiem pieciem gadiem Nacionālajā  teātrī.  Atklātajā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” valdes locekļa amatu Kultūras ministrijas nominācijas komisija starp 14 pretendentiem par spēcīgāko atzinusi kādreizējo izglītības un zinātnes ministru, biedrības “Latvijas Kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu. Jaunais teātra direktors amata pienākumus sāka pildīt 24. jūlijā. Māris Vītols atzīst, ka viņa ienākšana teātrī izraisīja emocionālu viļņošanos, kultūras ministrija, kā konkursa organizētāja līdz pēdējam brīdim informāciju saglabāja konfidencialitātē, rezultātus paziņojot tikai sapulcē kolektīvam. "Man tajā brīdī bija iespēja pirmo reizi kolektīvu uzrunāt un iepazīstināt ar sevi," norāda Māris Vītols. Ar lielāko daļu teātra kolektīva nav bijis pazīstams savstarpēji iepriekš, tāpēc tikšanā

Nedēļas nogalē Rojā notika ikgadējais kino, mākslas un mūzikas festivāls „RojaL”, kas šogad svinēja savu 10. gadadienu. Festivāla centrā tradicionāli bija jauno režisoru īsfilmu konkurss, kas citu konkursu vidū izceļas ar savu neparasto formu un filmu vērtēšanas procesu.

Par Liepājas Simfoniskā orķestra dalību festivālos “Liepājas skaņas Rundāles pilī” un Dienvidkurzemes festivālā “Rimbenieks” Kultūras rondo izvaicājam orķestra diriģentu Gunti Kuzmu un orķestra čellu grupas koncertmeistaru Klāvu Jankevicu. No 4. - 20. augustam ar 10 dažādiem koncertiem Dienvidkurzemi apceļos Liepājas Simfoniskā orķestra un Dienvidkurzemes novada pašvaldības kopīgi rīkotais mūzikas festivāls “Rimbenieks”, kas šogad notiek jau trešo reizi. Ieeja visos festivāla koncertos ir bezmaksas! Galvenais satura balsts festivālā būs kamermūzika, ko izpildīs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu veidoti ansambļi, pieaicinot arī citus solistus. Savukārt 5. augustā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina mūzikas mīļotājus uz ikgadējo muzikālo piedzīvojumu “Liepājas skaņas Rundāles pilī”. Šogad festivāla programmā iekļauti trīs pasākumi, kuros tematiski tiks savienota kultūras un mākslas vēsture no antīkās pasaules līdz pat mūsdienām. Festivāla ievadā (pulksten 16) gaidāma koncertsaruna par pārmantoto un paz

Galerijā „Māksla XO” aplūkojama Ilmāra Blumberga 80. jubilejai veltīta izstādi “Kalpotājs”. Par simbolisko Kalpotāja tēlu, kas kļuvusi par atpazīstamāko Ilmāra Blumberga zīmi, Kultūras rondo saruna ar galerijas “Māksla XO” vadītāju Ilzi Žeivati. "Lielākā daļa izstādes darbu nekad nav bijuši izstādīti, jo Blumberga daiļrade ir ļoti apjomīga. Ilmār Blumbergs nestrādāja kādai vienai konkrētai izstādei, viņš katru dienu gāja uz darbnīcu un strādāja ļoti daudz," atklāj Ilze Žeivate. "Katram cilvēkam, kurš zina Blumberga Kalpotāju, būs interesanti, jo viņš ieraudzīs no jauna Kalpotāja figūru. Tā uzrunā arī mūs, kāpēc viņa ir tāda, kā ir? Un ir tas, ko mākslinieks ir gribējis pateikt. Mēs aizdomājamies par sevi un šo zīmi, ko tas nozīmē mums, ko tas nozīmē pašam māksliniekam. Ko nozīmē šī saliektā figūra, vai tas ir kalps, vai tas ir pielūdzējs, vai tas ir lūdzējs, vai viņš pasaka kādam paldies. Daudz var domāt, tikai uz vienu darbu vien skatoties," turpina Ilze Žeivate. „Tā radās 1993. gada rudenī, strādājot

Ar koncertperformanci galerijā „Alma” atklāta Elizabetes Balčus izstāde „Aquis Lucidus”. Māksliniece rada starptelpu, kāda veidojas, atrodoties starp mūziku un performanci, un risina akvārija tēmu. Elizabete Balčus ir performanču māksliniece un mūziķe, kura savās uzstāšanās pārvēršas par mākslas objektu. To pamanījusi galerijas „Alma” vadītāja Astrīda Riņķe un sadarbībā ar citiem māksliniekiem, arī ar Kristiānu Dimiteri tapusi izstāde. Ir trešdienas pievakare, stipri līst, taču pie galerijas „Alma” pulcējies paliels skatītāju pulks. Drīz vien koši oranžā galvas rotā un tērpā, kas atgādina jūras dzīles, nāk performanču māksliniece un mūziķe Elizabete Balčus. Paiet kāds laiks, kamēr viss tiek sagatavots performancei, un tad skatītājs tiek vests cauri skaņu ainavām, šoreiz tās aizved ūdens pasaulē. Performances iecerei par starptelpu, kurā atrasties un tad lēcienā kā strūklakai  nokļūt uz zemes, palīdz pati daba, stiprais lietus mitējas tikai uz performances beigām. Kostīmu performance no silikona veidojusi B

„debesu gruntsūdeņi” – jaunākais Ivetas Šimkus dzejoļu krājums, kuru lasām kopā  ar dzejnieci. Tikko klajā nākusi arī Ivetas Šimkus trešā dzejas grāmata "debesu gruntsūdeņi". Tai ir piecas daļas, veltītas četrām stihijām – gaisam, ugunij, ūdenim, zemei un viss noslēdzas atkal ar gaisu. Krājuma redaktore Ingmāra Balode vērtē, ka šī grāmata ieliek lasītāju perspektīvā, kas atšķirīga no divos iepriekšējos krājumos "Prombūtne" (2007) un "pēc tam" (2016) iepazītās: "Runātājas balss dzirdama bez liekiem fona trokšņiem un pavadījuma; acs tver eksistenciāli vientuļu, bet ar visu pasaulē notiekošo saistītu cilvēku. Cilvēks, grib viņš to vai ne, iemieso cerību uz vertikāli starp diviem lielajiem plāniem — zemi, kas ar laika varu grib piesiet sev, un debesīm, kas var būt zemes atspulgs. Tikpat ačgārns kā atspulgs, tikpat mulsinošs, ja atspulgotais mēģina to atdarināt. Tikpat tiešs savā patiesumā." Ivetas Šimkus dzejoļu krājumu „debesu gruntsūdeņi” izdevis apgāds „Neputns”.

Viņas mākslu mīl gan eksperti, gan nespeciālisti – tā par gleznotāju Daci Lielo saka mākslas zinātniece Diāna Barčevska. Pašlaik galerijā „Daugava” Rīgā skatāma Daces Lielās izstāde, kurai, kā ierasts, dots lakoniskais nosaukums „Gleznas”. Arī jaunākajā izstādē Dace Lielā palikusi uzticīga ainavai, šoreiz galveno lomu piešķirot ūdeņiem. Galerija "Daugava" Elizabetes ielas pašā galā pie upes sagaida lietainā dienā, kad ūdens, šķiet, esam visur, arī septiņās  Daces Lielās gleznās, kas apmeklētājos noraugās no galerijas sienām. Jūrmala, ezers, ledus kušana, ūdens rāmā viļņošanās. Bet konceptuāls nosaukums savām izstādēm māksliniece parasti nedod, jo nevarot jau zināt, kas galā iznāks. Daces Lielās gleznu izstāde galerijā "Daugava" būs apskatāma līdz septembra sākumam.

Par festivāla “Summertime – aicina Inese Galante”, kas šogad norisināsies septiņpadsmito un pēdējo reizi, par tā nozīmi un atziņām, kas gūtas rīkojot pasākumu, Kultūras rondo saruna ar Inesi un Diānu Galantēm. Stāsttos par šī gada festivāla norisēm, raidījuma viešņas apstiprina, ka šādā formātā festivāls vairs turpmāk neskanēs. Turpināsies citi Ineses Galantes organizētie pasākumi, šis pieredzēs transformāciju.

Jau 14. reizi Rēzeknes novada Rogovkā uz īpašiem latgaliešu valodas un kultūras kursiem ar nosaukumu „Vosoruošona” tiksies skolotāji no visas Latvijas, kuri skolās jau šobrīd māca vai tuvākajā laikā plāno mācīt latgaliešu valodu, kā arī citi šī vēsturiskā latviešu valodas paveida un latgaliešu kultūras interesenti, lai četru dienu garumā viens no otra mācītos, apmainītos pieredzē, atsvaidzinātu atmiņā, kā arī apgūtu kaut ko jaunu valodas dziļumos un kultūras procesos. Kursi, kas aizsākti vēl 2000.gadā, kad latgaliskā kultūrvide savā ziņā sāka piedzīvot atdzimšanu, savu aktualitāti nav pazaudējuši arī šodien, vien mainījušies akcenti no vienkāršas sanākšanas kopā, pārtopot par profesionālās izaugsmes iespēju. Interesējamies, kas tad šobrīd īsti ir „Vosoruošona”. „Vosoruošona – kaut ko darīt vasarā. Ja, piemēram, ziemas vakaros to var saukt par vakarēšanu, tad šeit tā ir vosoruošona,” kā pretmetu ziemīgām vakarēšanām vosoruošonas jēdzienu skaidro Edeite Laime, latgaliešu kultūras kustības "Volūda:  vadītāja u

Pasaules mūzikas festivāls “Porta” šogad notiks no 27.-29. jūlijam trīs dažādās norises vietās, un pēdējā festivāla dienā Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā uz skatuves kāps Krimas tatāru dziedātāja no Ukrainas Jamala, kuru vieno muzikāla draudzība ar brīvās Ukrainas vēstnešiem – grupu “DakhaBrakha”, kas vairākkārt uzstājušies festivālā “Porta”.  Par festivāla norisēm Kultūras rondo stāsta rīkotāju pārstāve Laura Leontjeva un grupas „Rafu The Fool” mūziķe Lauma Bērza. Festivāls kā vienmēr ir uzticīgs pasaules mūzikas skaņām un turpina klausītājus iepazīstināt ar šī virziena daudzveidību. Papildus mūzikas dažādībai koncertu apmeklētājiem būs iespēja arī iepazīt un baudīt dalībvalstu nacionālo virtuvju tradicionālās garšas. Pirmo reizi festivāls viesosies Kuldīgā, kur 27. jūlija vakarā Pils parkā gaidāms atklāšanas koncerts, kurā ar Āfrikas bungu ritmiem vakaru ieskandinās ritma apvienība "Slatucada" no Marokas, savukārt koncerta turpinājumā ar jaudu dalīsies elektrofolka apvienība “Okra Playground” no

Vakar, 24. jūlijā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika jau 19. Baltvilka balvas lasījumi, kur balvai nominētie autori lasa fragmentus no citiem saviem darbiem, kas vēl ir tapšanas stadijā. Iemēģina, kā uzrakstītais skan balsī, un vēro lielo un mazo klausītāju reakciju. Skanot koklētājas Kristīnes Ādmines un perkusionista Mikus Čavarta improvizācijām, botāniskā dārza šķūnis ar vasaras pērkona debesīm fonā uz brīdi kļūst par pasaku valstību. Rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā tradicionālie bērnu grāmatu lasījumi šogad skan trīs valodās. Pirms pašmāju autoriem uz skatuves kāpj ukraiņu rakstniece Halina Vdovičenko, kuras grāmatas par „36 un 6 kaķiem” labi pazīstamas arī Latvijas lasītājiem. Viņa jau otro gadu ir lasījumu īpašā viešņa un šoreiz dalās ar grāmatas fragmentu, kurā kaķis Pelēcis vāc naudu, gājēju tunelī repojot. Kāds viņam pasūta priekšnesumu, kurā visiem vārdiem jāsākas ar burtu P. Grāmatu latviskojis Māris Salējs. Viesu vidū ir arī Baltvilka balvas šā gada starptautiskā laureāt

Liepājas Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidence savas durvis ir vērusi jau ceturto vasaru. Tā ir iespēja ne vien izbaudīt ūdenstorņa vēsturisko arhitektūru un iespaidīgās torņa iekštelpas, bet arī piedzīvot radošuma auru, ielūkojoties izcilu mākslinieku ikdienas darbā. Katru sezonu tornis kalpo kā izbraukuma darbnīca vairākiem māksliniekiem. Šosezon tur strādā trīs gleznotāji – Līga Ķempe, Gunta Lante un Klāvs Loris, kā arī pats rezidences kurators – tēlnieks Egons Peršēvics. Kultūras rondo tiekamies ar māksliniekiem. "Tornis ir tāds kā radošais portāls, kurā var smelties idejas un enerģiju, kur tiešām var radīt…" – stāsta māksliniece Gunta Lante par savām sajūtām, strādājot ūdenstornī.  Savukārt māksliniece Līga Ķempe, kura šobrīd pārsvarā mitinās Rīgā, bet ir dzimusi liepājniece, atzīst, ka "Liepāja, gribot negribot,  arī šoreiz ir iekāpusi manos audeklos". "Ir jābūt atvērtiem māksliniekiem un jābūt atvērtiem mākslai, (..), šī ir iespēja satikt to skatītāju, kurš varbūt ikdienā interesējas par vēsturi

Valmierā – par vienu jaunu kultūras pieturpunktu vairāk! Pāri Livonijas ordeņa pils pagrabu mūriem pacēlusies stikla ēka, kurā iekārtota Valmieras muzeja jaunā ekspozīcija. Tā mūsdienīgā veidā stāsta par pilsētas senāko vēsturi no 13. līdz 18.gadsimtam, ļaujot apmeklētājiem iejusties dzīvīgās Hanzas savienības pilsētas sadzīvē, pils ikdienā un garīgajā pasaulē. No senākajām pilsētas liecībām latīņu valodā aizgūts jaunās ekspozīcijas nosaukums – "de Woldemer". Valmieras muzejs atrodas pašā pilsētas sirdī. To ieskauj 13.gadsimta Livonijas ordeņa pilsdrupas – vienas no nedaudzajām senāko laiku vēstures lieciniecēm pilsētā, kura vēlākos gadsimtos daudzkārt degusi. Vecajām muzeja ēkām tagad pievienojies jauns stikla apjoms – Valmieras kultūrvides centrs. Pie tā es satieku Valmieras muzeja vēsturniekus un jaunās ekspozīcijas radošo motoru: Albertu un Lieni Rokpeļņus. Darbu pie jaunās ekspozīcijas viņi sāka jau 2015.gadā. “Pašvaldība nostādīja muzeju fakta priekšā, ka caur Eiropas Savienības fondiem tāda lieta ir