Rta Intervija

Brīvprātības princips valsts aizsardzības dienestā ir vērojams arvien aktīvāk – trīs gadu laikā kopš obligātā dienesta ieviešanas vairāk nekā 2600 jauniešu tajā ir pieteikušies paši, un sevišķa interese ir vērojama jūlija iesaukuma reizēs vasarā, jo tad daudzi ir beiguši skolas. Tā norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere no „Progresīvajiem”. Viņa gan atzina, ka pilnībā ar brīvprātīgajiem izdevies nokomplektēt tikai pirmo aizsardzības dienesta iesaukumu. Katrs ceturtais brīvprātīgais jaunietis dienestā netiek uzņemts veselības neatbilstību dēļ. No obligāti iesaucamajiem dienestam nederīgs ir vēl lielāks īpatsvars jauniešu.

Valstij daļēji piederošais mobilo sakaru operators "Latvijas mobilais telefons" jau līdz šim savā veidā ir bijis lielāko nebanku aizdevēju četriniekā, jo tā kredītu portfelis ir simt miljonu eiro apmērā, klientiem pārdodot iekārtas nomaksā. Tāpēc loģisks ir bijis solis nodibināt tehnoloģiju nomas pakalpojumu meitas kompāniju "LMT Finance", kas varēšot ātrāk apkalpot klientus. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. Savukārt LMT esot tikai vērotājs procesā, kurā valsts ir apņēmusies atpirkt Zviedrijas kompānijai „Telia” piederošās LMT un TET kapitāldaļas. -- Valdība šovasar deva zaļo gaismu darījumam, lai izpirktu uzņēmumu TET un LMT daļas no zviedru uzņēmuma "Telia". Abas puses parakstījušas saprašanās memorandu ar Latviju, "Latvenergo" un LVRTC ar mērķi panākt galīgo vienošanos līdz šī gada beigām. Plānots, ka darījumu pabeigs nākamā gada pirmajā pusgadā.

Rīgā šogad salabots par dažiem desmitiem ielu mazāk, nekā paredzēja. Saruna ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu. Kā Rīgai sokas ar šī gada grandiozajiem plāniem salabot vairāk nekā simt ielu? Un kad beidzot sāks remontēt drūpošo Vanšu tiltu? Tie ir jautājumi, kas ir Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārziņā. Ar vairāk nekā 164 miljoniem eiro lielo šī gada budžetu tas galvaspilsētā ir trešais bagātākais departaments, kurā ir vairāk nekā 350 amata vietu. Dāsni atalgoto un pēdējos gados arī skandāliem apvīto pašvaldības iestādi pirms nepilna pusotra mēneša sāka vadīt Kristaps Kauliņš. Viņš 4,5 gadu laikā ir pirmais pastāvīgais šī departamenta direktors, kuru dome, rīkojot konkursus, mēģinājusi atrast ne reizi vien.

Latvijas cietumu infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc jāceļ jauni cietumi, tā Latvijas Radio programmā “Labrīt!” sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Cietumniekiem Latvijā šobrīd nav pieejami Krievijas propagandas televīzijas kanāli, kā to ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pauda Kaļins. -- Nākamgad darbu uzsāks jaunais Liepājas cietums, taču neskatoties uz to, Latvijas cietumu sistēmā arvien būs virkne novecojušas infrastruktūras, kā arī ēkas, kuras kļūs tukšas.

Preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā, jo pieredzam liberālās demokrātijas vājināšanos un atbalsta samazināšanos tradicionālajiem medijiem, turklāt pieaug sociālo mediju un mākslīgā intelekta popularitāte. Šādus drūmus secinājumus intervijā ar Latvijas Radio izdarīja nevalstiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" direktors Tibo Brutēns. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka mākslīgais intelekts neaizstās profesionālus žurnālistus. Ar Tibo Brutēnu sarunājās Uldis Ķezberis. "Reportieri bez robežām" šogad atzīmē 40. gadadienu. Kā šajās desmitgadēs ir mainījies jūsu organizācijas darbs? Tibo Brutēns: "Reportieri bez robežām" ir organizācija, kas ir attīstījusies līdz ar preses brīvības apdraudējumiem. Mēs esam redzējuši, kā preses ienaidnieki maina taktiku un kļūst agresīvāki pret presi. Tāpēc mums nācās izstrādāt jaunas stratēģijas, jaunas darba metodes, tostarp atsakoties no vienkārši vainīgo kaunināšanas. Mēs vairs neesam tikai novērotāji, kas nosauc un kaunina preses brīvības pārkāpējus. Tagad m

Situācija Ukrainas frontē šobrīd ar mainīgām sekmēm, jo grūti iegūt objektīvu informāciju. Tā Latvijas Radio sacīja militārais eksperts un neatkarīgais Saeimas deputāts Igors Rajevs. Viņš arī teica, ka Ukrainas uzbrukumiem naftas un citiem stratēģiskiem objektiem Krievijā jābūt vairakkārt spēcīgākiem, lai izdarītu pretiniekam būtiskus zaudējumus. Savukārt, dronu uzbrukumi objektiem Maskavā uz Krievijas sabiedrību iedarbojas psiholoģiski. Rajevs arī uzskata, ka gaidāmā ziema ukraiņiem būs krietni grūtāka, ņemot vērā apzināti iznīcinātās lielās siltumstacijas un sadales objektus, sevišķi, Kijivas tuvumā. Arī miera sarunas nesokas.

Politiskais spēks "Bez partijām" pārveidos vēlēšanu kārtību, negrozot Satversmi. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvo neatkarīgais Saeimas deputāts Didzis Šmits. Atlikušo laiku līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām idejas virzītāji pavadīs, lai skaidrotu sabiedrībai izmaiņu būtību un iecerēto jauno kārtību. Citus jautājumus, ko piedāvās jaunā kustība, Šmits nenosauca, uzsverot, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir šobrīd galvenais mērķis.

Latvija nav gatava tādai situācijai, kāda ir Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio rīta raidījumā sacīja militārā mediķe Sarmīte Cīrule. Viņa atzina, ka Latvijas mediķi vēlas mācīties no ukraiņiem un mainīties, jo saprot, ka tas var maksāt dzīvības. -- Šodien, 27. oktobrī, Sarmītei Cīrulei svinīgā ceremonijā Saeimā pasniegs "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" diplomu, par viņas pašaizliedzīgu darbu Ukrainas frontē, riskējot ar dzīvību, palīdzot ievainotajiem.

"Mūsu vēsture nav tikai sāpju un traumu stāsts, bet arī neticama spēka apliecinājums," – saka režisors Dzintars Dreibergs, un šo atziņu spilgti apliecinās viņa jaunā spēlfilma "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", kam pirmizrāde būs 6.novembrī. Filma balstīta patiesos notikumos. Tā aizved uz 20. gadsimta vidu, kad padomju varas okupētajā Latvijā top sieviešu basketbola komanda "TTT", kas drīz vien kļūs par Eiropas un pasaules basketbola fenomenu. Filmas galvenā varone ir pirmā komandas "TTT" kapteine Dzidra Uztupe-Karamiševa. Caur viņas stāstu tiek atklāts ne tikai treniņu un sacensību dramatisms, bet arī jauno sportistu personīgie izaicinājumi, politiskais spiediens un drosme uzvarēt pat tos, kurus uzveikt nedrīkst. Dzidra ir kā simbols latviešu sievietes spēkam, sīkstumam un drosmei. Leģendāro basketbolisti filmā atveido aktrise Agnese Budovska. Esmu jūs sastapusi mūzikas namā ”Daile”, kur notiek gatavošanās Gunāram Rozenbergam veltītajai koncertizrādei ”Disko Roze”. Kāda ir jūsu loma šajā izrādē? Vai varbūt

Rīgā apzināti līdz tūkstotim bezpajumtnieku, tā par šonedēļ notikušā pētījumā provizoriski uzzināto Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes antropoloģijas lektors, pētnieks Kārlis Lakševics. Latvijas Radio jau vēstīja, ka šonedēļ Latvijā, tā pat kā citās Eiropas valstīs skaita bez pajumtes palikušos. Lakševica minētais skaitlis esot provizoriski, jo datus vēl apkopo. Šīs problēmas mazināšanai esot vajadzīga visaptveroša stratēģija. -- Lai tuvotos Eiropas Savienības aicinājumam līdz 2030. gadam visur Eiropā izskaust bezpajumtniecību, Rīgā šajā nedēļā skaita cilvēkus bez noteiktas dzīves vietas. Pēc īpašas un vienotas metodoloģijas šādus cilvēkus Latvijā uzskaita pirmo reizi.

Stambulas konvencijas atcelšanu Saeimas sēdē visticamāk šodien pieņems, spriež Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša no "Jaunās Vienotības". Viņa gan uzskata, ka šis temats, ko skata steidzamības kārtā, novirza uzmanību no būtiskākām lietām. -- Šodien, 23. oktobrī, arī aprit nedēļa, kopš nākamā gada budžeta portfelis no Finanšu ministrijas nonācis Saeimas deputātu rokās. Saņemot to, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša atzīst, ka turpinās tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai pārrunātu tēriņus un meklētu vēl iespējas ietaupīt.

Saeimas Ārlietu komisija šodien, 22. oktobrī lems par tālāku virzību likumprojektam, kas paredz Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnese Inga Reine intervijā Latvija Radio sacīja, ka jautājums ir par to, kā Stambulas konvencijas jautājumā reaģēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ja Saeima nolems izstāties no konvencijas.  ""Debates [par Stambulas konvenciju] ir asas un sarežģītas, ap tām ir daudz dezinformācijas. Ļoti daudz informācijas ap konvenciju ir nepareiza," norāda Reire. Reine arī norādīja, ka konvencija ir starptautiskās sadarbības mehānisms, nevis ideoloģijas instruments. Kā arī Saeimas opozīcijas piedāvātā alternatīva neaizstātu starptautiskas konvencijas valstij uzliktas saistības.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) topošie skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļi draud iznīcināt ierasto kārtību privātajām skolām. Tā brīdina Privātskolu asociācija. Asociācijas biedrs Ivo Rode norāda, lai privātskolas arī turpmāk saņemtu finansējumu pedagogu atalgojumam, vienā klasē turpmāk jābūt daudz vairāk bērnu nekā līdz šim.

Pirms ASV prezidenta un Krievijas valsts vadītāja tikšanās Budapeštā sagaidāma abu pušu augsta līmeņa amatpersonu tikšanās, taču pēc tās nevarētu būt svarīgi paziņojumi, prognozē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi par to, ka Eiropa Gruziju ir zaudējusi vismaz šobrīd diemžēl ir taisnība. Taču neesam pilnībā zaudējuši un iespējas cīnīties mums ir. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst Gruzijas televīzijas kanāla „TV Formula” žurnāliste Nino Žižilašvili. Sarunā žurnāliste uzsver, ka ir svarīgi, lai Gruzijas opozīcija apvienotos, kas šobrīd līdz galam nav izdevies, tostarp par spīti Gruzijas bijušas Valsts prezidentes Salomes Zurabišvili centieniem to veicināt. Žižilašvili arī stāsta par to, ar kādiem izaicinājumiem šobrīd jāsaskaras pret Gruzijas valdību kritiski noskaņotajiem žurnālistiem. Kā žurnālistei es vēlētos Jums lūgt aprakstīt pašreizējo mediju vidi Gruzijā. Ar kādām problēmām saskaras tie plašsaziņas līdzekļi, kas kritizē valdību? Kādā vidē tiem šobrīd jāstrādā? Jāsāk ar realitāti, proti, ka Gruzijas valsti ir sagrābis miljardieris oligarhs, prokrieviskais Bidzina Ivanišvili, kura leģitimitāte pēc 2024.gada vēlēšanām ir apšaubāma un kurš izdara spiedienu uz visām ne

ASV prezidentam Donaldam Trampam pēdējās nedēļas laikā ir sevišķa tendence pārspīlēt savu ietekmi uz procesiem pasaulē, taču ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Tramps, visticamāk, runās citā tonī, it sevišķi ņemot vērā Krievijas acīmredzamās bažas par to, ka Ukraina drīzumā varētu papildināt savu bruņojumu ar amerikāņu spārnotajām raķetēm "Tomahawk". Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda politologs un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs no "Latvijas attīstībai". Viņš gan izteicās, ka ASV administrācijai aizvien ir pārāk lielas ilūzijas par to, ka Putins būtu noskaņots uz kādu mieru.

Situācija uz robežas ar Baltkrieviju nu jau līdzinās kara stāvoklim – tā nelegālo robežpārkāpēju problēmu intervijā Latvijas Radio Labrīt raksturoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš teica, ka šogad robežsargi novērsuši jau gandrīz 11 tūkstošus nelegālas šķērsošanas gadījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

Latvija spēj iztērēt līdz 99 procentiem no pieejamā Eiropas Savienības (ES) atbalsta pirms fondu slēgšanas, un tas ir labs rādītājs. Bet jauna finansējuma apguvē temps ir lēns. Skatoties uz ES budžetu kopumā galvenais secinājums - ES budžetā 2024. gadā kļūdaini izlietoti tiek 3,6 procenti naudas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails Kozlovs. Viņš skaidroja, ka Eiropas līmeņa revidenti jau pirms vairākiem gadiem norādījuši uz riskiem saistībā ar dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanu, un brīdinājumi piepildījušies. Tagad savukārt riski esot ar militārās mobilitātes atbalsta tēriņiem, teica Kozlovs.  

Ja Saeima pieņemtu sagatavotos grozījumus vēja enerģijas attīstības likumdošanā, vēja parku būvniecība Latvijā varētu tikt apstādināta. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Saeima par nedēļu pārcēlusi izlemšanu, vai pašvaldībām ļaut lielākas pilnvaras vēja parku aizliegšanā. Tas radījis domstarpības ar vēja enerģijas nozari. Nāburgs uzsver, ka jau patlaban vēja parku Latvijā pēc būtības nemaz neesot. Pašvaldībām ir jābūt galvenajiem saimniekiem savās teritorijās, tādēļ arī tām būtu jānosaka sava attīstība arī saistībā ar vēja parkiem, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa. Viņa gan norādīja, ka vēja parku aizliegšana nevarētu būt vienkārša pašvaldības nostāja, un tas būtu spēcīgi jāargumentē.  

Lai panāktu ilgtspējīgu mieru Tuvajos Austrumos, ir vajadzīga skaidra morālā nostāja, spēcīga reģionālā vadība un nepārprotama atteikšanās no jebkāda veida ekstrēmisma. Šādu uzskatu sarunā ar Latvijas Radio pauda Luaiji aš Šarifu. Viņš ir arābu izcelsmes musulmanis, miera aktīvists un sociālo mediju satura veidotājs ar simtiem tūkstošiem sekotāju tīmeklī. Luaiji, kurš šonedēļ viesojās Latvijā, sevi dēvē par pasaules vadošo arābu musulmaņu aktīvistu, kas atbalsta ebrejus, kā arī miera nostiprināšanos starp arābiem un izraēliešiem. Sāksim ar ievērojamu sekotāju skaitu, ko esat ieguvis sociālo mediju platformās. Vai šajā kontekstā uzskatāt sevi par influenceri? Es esmu influenceris un satura veidotājs. Šis raksturojums man patīk. Es veidoju saturu par vēsturi un valodām. Tieši tāpēc, kad aizstāvu miera ideju, es to daru, balstoties uz faktiem, zināšanām un patiesumu. Ar savu saturu es cenšos atspēkot nepatiesības un dezinformāciju, skaidrojot faktus auditorijai modernā, sociālo mediju — īpaši "TikTok" un "Inst