Rta Intervija

Jebkurā metrā no Latvijas - Baltkrievijas robežas 172,9 kilometriem varam sagaidīt nelikumīgu tās šķērsošanu, un situāciju pašlaik nevar vērtēt kā mierīgu. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Viņš teica, ka starp šonedēļ agresīvajiem robežpārkāpējiem atklāts tāds, kurš iepriekš Latvijā jau bija ticis pa tuneli, bet šoreiz pāri robežai kopā ar citiem pārkāpis pa trepēm. Pujāts cer uz likumdevēja steidzamu atbalstu, lai robežsargus atbrīvotu no kriminālatbildības, ja pret pārkāpējiem pielietoti ieroči.

Turpinās kino nozares un "Apvienotā saraksta" premjera Andra Kulberga strīds par to, vai atteikties no iecerētā tā sauktā straumēšanas platformu nodokļa. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm, ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā kino centra budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 tūkstošus eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Taču Kulbergs uzskata, ka šī summa nav tā vērta, lai bojātu attiecības ar ASV sabiedrotajiem, kas savukārt aizstāv savas straumēšanas platformas. Latvijas Kino producentu asociācijas viedokli Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja producente Arta Ģiga. "Mēs visi zinām, ka Latvijā un visā Eiropā darbojas globālās straumēšanas platformas. Šī platformu ekonomika ir jauna veida ekonomika, un tā sagrauj vecās ekonomiskās ķēdes. Tas ietekmē arī kinobiznesu. Ja kino cilvēki uztaisa filmu, tad to rāda kinoteātrī, no tā gūst ieņēmumus, lai varētu veidot nākamās filmas. Ienākot šīm platformām, šī ķēde tiek pārrauta, jo arī Latvijā, sevišķi ņemot v

Investīciju piesaiste Latvijā norit veiksmīgi un šogad tiks sasniegti pat maksimāli mērķi. To Latvijas Radio intervijā stāstīja Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Investori saredz daudz iespēju mūsu valstī, atzīst Jāgere.

Uzņēmējdarbībā pats svarīgākais ir stabilitāte. Tā šorīt Latvijas Radio uzsvēra Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš kā pozitīvu minēja to, ka aizvadītajā politiskajā ciklā nav mainījies nodokļu slogs. Eksports, investīcijas un mazāka birokrātija - šos punktus Rostovskis min kā galvenos ekonomikas straujākai izaugsmei. Savukārt, jutīgajam jautājumam par darbaspēka migrāciju Rostovskis aicina veidot konkrētus noteikumus, piemēram izstrīdēties un veidot skaidru politiku turpmākajiem pieciem gadiem, citādi uzņēmēji nevar plānot.

Jebkurš Krievijas spēlētājs Nacionālajā hokeja līgā ir reklāma agresorvalsts izvērstajam karam Ukrainā - tā uzskata viens no visu laiku labākajiem hokeja vārtsargiem pasaulē čehs Dominiks Hašeks. Viņš ir viens no retajiem visaugstākā līmeņa sportistiem, kurš nebaidās skaļi runāt par krievu zvērībām Ukrainā un to sasaisti ar notiekošo sporta laukumos. Jau dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Hašeks uzrakstīja atklātu vēstuli NHL vadībai, kas pēc šī soļa ar viņu vairs nerunā. Nesen diktatora Vladimira Putina partijas “Vienotā Krievija” aģitācijas video filmējās NHL kluba Vašingtonas “Capitals” līderis Aleksandrs Ovečkins. Arī par to Hašekam ir spēcīgs viedoklis. Dominiku Hašeku uz sarunu aicināja Mārtiņš Kļavenieks.

Kolektīvā klusēšana padomju režīmā kļuva par normu – viens otram nevaicāja ne par vēsturi, ne par ģimenes gaitām pirms kara. Tā klusums bērniem no Trešā reiha ģimenēm palīdzēja slēpties, bet tai grupai, kurā bija bērni no padomju karavīriem, – atcerēties savus tēvus –, stāsta Latvijā dzimušais, bet ASV augušais Latvijas Universitātes doktors Oskars Gruziņš.  Amerikas Savienotajās Valstīs Gruziņš studējis vēsturi un žurnālistiku, bet maģistra grāds saņemts jau Eiropā – Briselē, kur mācījies starptautiskās attiecības. 2014. gadā atgriezies Latvijā un sociālo zinātņu doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē, pētot dzīvesstāstus tiem, kuru tēvs bijis kādas okupācijas armijas karavīrs. Pētījumu procesā radījis pat jaunu terminu "apspiedošā atmiņa". Tā apspiež visu, kas nesaskan ar režīma identitāti un liek paust to, kas iekļaujas režīma naratīvā. Baidoties no padomju terora, cilvēki atteicās no savām morālajām vērtībām un piedalījās režīma stutēšanā. Piemēram, viens no pētījumam intervētajam padomju laikā bija

Šodie,24. septembrī, Rīgā jau sesto reizi notiek kiberdrošības un tehnoloģiju forums “CyberShield”, kas pulcē Latvijas un ārvalstu kiberdrošības ekspertus, kā arī augsta līmeņa Eiropas kiberdrošības institūciju pārstāvjus. Šogad uzmanības centrā ir Latvijas un Eiropas kibernoturība, sadarbība kiberincidentu gadījumos, mākslīgā intelekta radītie izaicinājumi un reāli kiberuzbrukumi. “Tet” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks stāsta, ka kiberapdraudējumu apjoms nemitīgi pieaug.

Latvijai konvencionāla apdraudējuma līmenis nav mainījies, un aizvien nepastāv tieši militāra kara draudi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja "Jaunās Vienotības" aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Eiropas un tajā skaitā Latvijas augstāko amatpersonu brīdinājumus par Krievijas agresijas eskalāciju pēc turienes tā dēvētajām vēlēšanām Melnis raksturo kā hibrīdkara pastiprināšanos. Taču iebrukt NATO Krievija negrasās, uzskata Melnis. "Krievija ir iestrēgusi Ukrainas frontē, tur karo lielākā daļa Krievijas karaspēka un nav spējīga sasniegt savus mērķus. Tas būtu pirmais," norāda Melnis. "Jauniesaucamie, ko Krievija vervē savām kara aktivitātēm Ukrainā, tāpat arī munīcija, kaujas tehnika – resursi pārsvarā tiek novirzīti, lai nodrošinātu karu Ukrainā. Ja skatāmies uz Krievijas zaudējumiem, ap 400000 dzīvā spēka jeb karavīru Krievija zaudē mēnesī, tad viņiem ir nepieciešami resursi, atjaunošana."  

ASV Kongress galīgajā lasījumā atbalstījis likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju. Šīs sankcijas un prezidentam Donaldam Trampam dotais deleģējums piemērots 100% tarifus Krievijas sadarbības valstīm ir uzskatāms par daudz plašāku vēršanos pret tiem, kas nenosoda Krieviju un uzskata, ka tirgoties ar Krieviju ir normāli. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Viņš šo ASV vēršanos nodēvēja par lielo šaha lauku, kura ietekmēta tiek ne tikai Krievija. 

Reģionos bērniem plānotie veselības aprūpes pakalpojumi vairumā gadījumu nemaz nav pieejami. Tā jaunākajā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Pārbaudot piecas bērniem paredzētās ambulatorās programmas, 71 procentā gadījumu ārstniecības iestādes pakalpojumus bērniem nemaz nesniedz, atklājuši revidenti. Katru darbdienu 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu, lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, un ģimenēm tas rada izdevumus, bet vecākiem jākavē darbs un bērniem - mācības. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins. "Apskatot ļoti plaši, kā tiek nodrošināta ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem, redzam, ka tie netiek nodrošināti ne ātrāk kā citām sabiedrības grupām, tie netiek nodrošināti pat vienlīdzīgi dažādiem bērniem dažādās Latvijas teritorijās, un tie netiek nodrošināti arī pietiekama apmērā. Mēs noteikti nevaram runāt, ka tā ir prioritāte," norāda Korčagins. "Mums ir arī bērnu ārstu trūkums. Latvijā nav skaidrības par to, kuri ārsti drīkst ārst

Amerikas atgriešanās globālajā līderībā vairs nav gaidāma, bet šajā vietā par līdzvērtīgu partneri kļūst Ķīna, savukārt mēs kā Rietumi zaudējam tehnoloģisko pārākumu, jo paši savas politikas rezultātā to esam atdevuši Ķīnai. Šādu vērtējumu Latvijas Radio pauda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. "Bēdīgākais mūsu ģeopolitiskajā kontekstā man liekas, gan Krievija, gan Amerika redz cīņu par Krieviju. Abas šīs lielvalstis redz, ka viņiem jāiegūst Krievija savā pusē, lai varētu viena otrai pretim stāvēt," vērtē Garisons. Savukārt Krievija neesot ieinteresēta apstāties, tāpēc sagaidāma nopietnāka eskalācija no Krievijas puses, jo Ukraina esot pārņēmusi stratēģisko pārsvaru.

Atbrīvotā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka no Zaļo un Zemnieku savienības politiskā karjera ir beigusies, bet, vai šis gadījums atstās ietekmi uz partiju apvienības reitingiem, kas pašlaik jau svārstās ap piecu procentu atzīmi, nav skaidrs. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt! izteicās domnīcas “Providus” pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka. Viņa atzina, ka mūsu sabiedrībā ir liela iecietība pret alkohola lietošanu un alkoholismu, tāpēc daudz kas ir atkarīgs no tā, kā ZZS šodien skaidros Uzulnieka braukšanu dzērumā. "Nedomāju, ka ietekme būs ārkārtīgi radikāla. Iespējams, kaut kāds minimāls pasliktinājums, jo Uzulnieka kungs ir ministrs, nu jau bija ministrs, bet viņš arī nebija īpaši labi redzams publiski. Viņš nav pirmā figūra ZZS rindās. Lielā mērā [ietekme] būs atkarīga no tā, vai ZZS šodien nāks ar nožēlu par situāciju, ļoti kritisku, asu pozīciju, vai mēģinās šo pozīciju mīkstināt, skaidrojot kādus cilvēciskus apsvērumus.  Latvijā tolerance pret alkoholis

Latvijā nav kopīga darbības nepārtrauktības plāna ar valsts iestādēm, ko darīt ar medikamentu saglabāšanu ārkārtas situācijā. To uzrādīja arī notikušais augustā, kad pēc vētras daudzviet pazuda elektrība. To intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens. Kad pazuda elektrība, aptiekām bija jārisina, kā saglābt medikamentus, kam nepieciešama īpaša temperatūra.

Tas, ka prokrieviskais teroristiskais grupējums nosūtījis draudu vēstules Latvijai, Polijai un Portugālei, pieprasot apturēt to uzņēmumu darbu, kas ražo un piegādā bruņojumu Ukrainai, ir Krievijas centieni iebiedēt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs. Viņš aicina cilvēkus būt modriem.

Caur Latviju tranzītā vēsto graudu izcelsmes laboratoriskās pārbaudes būs jāapmaksā kravas nosūtītājam, intervijā Latvijas Radio sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņš norādīja, ka šobrīd PVD nekontrolē tranzīta kravas, taču, ja valdība nolems, tad PVD būs tiesības to darīt. Balodis informēja, ka tranzītā vesto graudu ģeogrāfiskās izcelsmes noteikšanai būs jāiesaista vairākas ārvalstu laboratorijas. Vienas kravas pārbaude varētu izmaksāt aptuveni 900 - 1000 eiro. Ja kravas nosūtītājs atteiksies maksāt, krava nešķērsos Latvijas robežu. -- Latvijas Radio jau vēstīja, ka PVD no tranzītā pārvadātām graudu kravām Latvijas ostās varēs ņemt paraugus un īstenot laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei. Ukraina ir sniegusi informāciju par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu pārvietota arī caur Latvijas ostām

Valsts budžets kopumā pildās un nav vērojams satraukums, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Lai gan atsevišķas pozīcijas atpaliek, piemēram, degvielai, bet tur esot jāņem vērā joprojām spēkā esošais akcīzes samazinājums. Kučinskis norāda, ka nākamā gada valsts budžeta prioritātes izvēlēsies jau jaunā valdība.

Bērnu slimnīcas fonds arī turpmāk plāno rīkot psihoemocionālās atbalsta nometnes bērniem no Ukrainas. To intervijā Latvijas Radio sacīja Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Vineta Vilistere-Lāce. Tieši šobrīd rit kārtējā nometne, kur bērni Latvijā viesojas ar savām mammām. "Psihoemocionālā terapija, fizioterapija, mākslas un mūzikas terapijas, kā arī individuāli piemērotas nodarbības. Līdzās tam mēs dodam iespēju šiem bērniem piedzīvot arī bērnību - zooloģiskais dārzs, saldējums, jūra un tā tālāk. Mūsu spēkos nav apturēt karu vismaz uz 10 dienām Ukrainā, bet mēs varam nodrošināt šīs 10 dienas bez kara bērniem, kas atbrauc šeit, uz Latviju," bilst Vilistere-Lāce. Vilistere-Lāce turpmāk būs Bērnu slimnīcas fonda vadītāja. Viņa pienākumus pārņem no līdzšinējās vadītājas Lienes Dambiņas.

Centrālā vēlēšanu komisija būtu gatava vēlēšanas rīkot jau rīt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja komisijas priekšsēdis Māris Zviedris. Vēlēšanu sistēmas ir vien papildu rīks un vēlēšanas notiks arī bez tām. Nepilnības ir novērstas, teica Zviedris. -- 15. Saeimas vēlēšanas norisināsies pēc mēneša - 3. oktobrī. Gaidāmajās vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" sadarbībā ar SIA "Faktu logs" augusta izskaņā veiktās aptaujas dati. Aptaujas rezultāti rāda, ka parlamentā iekļūtu "Apvienotais saraksts", "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība, "Progresīvie", Zaļo un zemnieku savienība, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un "Jaunā vienotība".

"Paziņojumi par Krievijas gaisa telpas "apturēšanu" liecina, ka Ukraina ne vien aizstāvas, bet arī mēģina ietekmēt ekonomiku caur Maskavas un Sanktpēterburgas lidostām. To Latvijas Radio atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Tas aptverot piecas lidostas un Krievijai tas būtu izaicinājums. Taču esot jāņem vērā, ka Krievija dara visu, lai sabiedrība būtu mobilizēta. "Redzam, ka Krievijas propaganda ļoti efektīgi strādā. Krievijā viss tiek darīts tā, lai viss būtu pakļauts sistēmai. Noteikti nav gaidāms, ka Krievijā izceltos kaut kādi protesti. Nedomāju, ka Krievijas politiskajam režīmam šis būtu tāds sāpīgākais punkts," norāda Slaidiņš. -- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis aviokompānijas un to pasažierus, ka Krievijas gaisa telpa būs "pilnīgi nedroša" Ukrainas dronu dēļ, kamēr turpinās karš. "Ukraina neapdraud civilo aviāciju kā tādu - nevienu civilo lidmašīnu. Vienkārši Krievijas debesīs būs droni tādā mērogā, ka tas jāņem vērā," skaidrojis Zelenskis. Krievijas dikta

Mācību gads sākas skaidri nezinot, kādas izmaiņas tajā sagaida, un tas daudzus nepatīkami izbrīnījis. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Izglītības nozare ir ierauta politiskajās spēlēs un nav zināms, kādas izmaiņas ministrija pieņems. "Bērnu mums paliek arvien mazāk, katru vajadzētu izskolot vislabākajā veidā, kā viņu aizvest līdz labiem, cik viņš var sasniegt, mācību rezultātiem. Bet ir steiga, tu nesaproti, kas tiks nolemts, kāpēc tas tiek virzīts. Visi paceltie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, un nevienu no tiem nedrīkst pieņemt steigā," norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa. "Aicinājums arī politikas veidotājiem, gan tiem, kas šobrīd ir, gan tiem, kas nāks pie varas, skatīties uz izglītību kā vienu no vissvarīgākajiem valsts jautājumiem, lai ir skaidrs mērķis, kur mēs ejam, kādā veidā mēs šo mērķi sasniegsim, kāds mums vispār ir budžets, vai tas ir pietiekams, lai to sasniegtu. Nepatīkami, ka jaunais mācību gads sāksies, vēl tikai lemjot, kā mācību gads noti