Pa Ceam Ar Klasiku

Par Jāņa Baltvilka balvas starptautisko laureāti 2024. gadā kļuvusi godalgotā britu rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva (Kiran Millwood Hargrave) par romānu “Džūlija un haizivs” ("Jānis Roze|, 2023) un tā tulkotāja Renāte Punka. Grāmatai balva piešķirta 12 Eiropas valodās sarakstītu 26 izdevumu konkurencē. Žūrijas vērtējumā izdevumā tiek izcelti tēlainā valodā izstāstītie aizraujošie notikumi, kuri spēcīgi aktualizē ekoloģijas jautājumu nozīmīgumu un spilgti akcentē cilvēka un dabas vienotību kā veselības un laimes pamatu. Tāpat novērtēts tulkotājas Renātes Punkas darbs par augstā profesionālā līmenī veiktu romāna tulkojumu no angļu valodas. Grāmatas ilustrators ir autores vīrs Toms de Frestons (Tom De Freston). Rakstniece un ilustrators ieradīsies Rīgā un piedalīsies balvas ceremonijā 24. jūlijā, kā arī Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos.  “Džūlija un haizivs” ir rakstnieces septītā bērnu grāmata, bet kopskaitā viņa bijusi autore vai līdzautore vairāk nekā ducim grāmatu dažāda vecuma mērķauditor

"Klasikā" tiekamies ar Rīgas Senās mūzikas centra vadītāju un galveno producenti, arī traversflautisti Aiju Dimzu, dziedātāju Montu Martinsoni un režisori Dārtu Noru Pauļuku-Sadlovsku, lai plašāk runātu par 13. un 14. jūlijā Bauskā notiekošo IX Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu "Vivat Curlandia!", toskait arī tā gaidītāko notikumu – operas uzvedumu vēsturiskajā sveču apgaismojumā. 2024. gada festivāls klausītājiem piedāvās izbaudīt pasaulē pirmo mākslīgā intelekta rekonstruēto baroka operu "Andromeda" pēc 17. gadsimta itāļu libreta.

Jūnija nogalē klajā laists RTU vīru kora «Gaudeamus» un grupas «Pērkons» albums «Kulakovs. Veidenbaums. Mīlestībā viļņo krūts». Tā pamatā ir koncertprogramma, ko pirms 15 gadiem kopīgi izveidoja abas mūziķu apvienības. Dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem tika virknētas kantātē "Mīlestībā viļņo krūts", kas pirmoreiz izskanēja 2008. gadā Rīgas Kongresu namā. Ierakstā piedalās grupa «Pērkons» (Juris Kulakovs, Juris un Leons Sējāni, Ikars Ruņģis, Raimonds Bartašēvics un Ieva Akurātere), kā arī RTU vīru koris «Gaudeamus». Diriģents un arī solists – Ivars Cinkuss. Ieraksta pēcapstrādi veicis Mārtiņš Krastiņš. Par albuma ieceri un tapšanas ceļu Liene Jakovļeva izvaicā vīru kora "Gaudeamus" dirģentu Ivaru Cinkusu. Ivars Cinkuss: Esmu ar "Pērkonu" bijis saistīts jau daudzu gadu garumā, un man ļoti tīk mūsu saspēle. Vienmēr esmu bijis laimīgs tikties ar "Pērkonu", tiešām, no sirds. Manuprāt, Juris Kulakovs un Eduards Veidenbaums ir bijuši absolūti tuvi. Juris ir smēlies no Veidenbauma, un Juris ir radījis no Veid

37. Starptautiskajā Ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas doms", kas norisināsies no 7. jūlija līdz 9. augustam, izskanēs kopumā 15 koncertu. Festivālā atklāšanā svētdien, 7. jūlijā, uzstāsies latviešu ērģelniece Lauma Akmene, kura lielu daļu laika dzīvo un muzicē ASV. Tā kā viņa šobrīd pievērsusies studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, aicinājām ērģelnieci uz tikšanos "Klasikas" studijā. Sarunā par koncertprogrammu veidošanu un mūziku, ko radījušas komponistes sievietes. Par kāpšanu kalnos un to, ko Laumas ērģeļu spēlei dod arhitektūras studijas un svarcelšanas treniņi. Arī par pasaules labākajām ērģelēm un iespaidīgākajām dabas ainavām. "Man patīk spēlēt Amerikas katedrālēs, jo tās ir lielākas (kā jau viss tur ir lielāks)," smaidot stāsta Lauma Akmene. "Bet arī Rīgas Domā ir brīnišķīgas, pasaulē zināmas ērģeles, ko man ļoti patīk spēlēt." Koncertu programmās Lauma Akmene līdzās publikai zināmiem komponistiem cenšas iekļaut arī mazāk pazīstamu komponistu darbus. "Savulaik man nāca atklāsme, ka visu mūžu, vi

No 3. līdz 6. jūlijam norisināsies 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas Ritmi”. Galvenā koncertvieta būs Rīgas Doma dārzs, kur 4. un 5. jūlijā notiks lielākie koncerti. Festivāla skatuves būs arī “Riga Jazz Lounge” viesnīcā “Radisson Blu Latvija”, “Fenikss Lounge” viesnīcā “Aston Hotel Riga” un “Jersika Stage” mākslas centrā “Noass”, bet Latvijas Radio 1. studijā notiks festivāla mākslinieku atvērtās meistarklases. Vairāk informācijas gan par meistarklasēm, gan visiem uzstājmāksliniekiem festivāla mājaslapā. 4. jūlijā Rīgas Doma dārzā uzstāsies Londonā dzīvojošais itāļu džeza ģitārists Antonio Forčione (Antonio Forcione) ar savu trio un itāļu komponists, aranžētājs, pianists un bandoneonists Daniele di Bonaventura kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” programmā “Tango svīta”. 5. jūlijā Rīgas Doma dārzā - Kubas džeza pianistiem Horhe Lūiss Pačeko (Jorge Luis Pacheco) ar savu kvartetu un amerikāņu soul, funk un hip-hop mākslinieks Hosē Džeimss (José James) ar savu j

"Klasikā" tiekamies ar trim jaunajiem māksliniekiem – soprānu Etīnu Emīliju Saulīti, pianistu Daniilu Mickeviču un aktieri Arti Jančevski, kuri koncertprogrammā "DEBISĪ. Ir jāpiedzīvo..." ar mūzikas un teātra starpniecību klausītājus un skatītājus iepazīstinās ar izcilā franču impresionista Kloda Ašila Debisī dzīvesstāstu. Šis koncertuzvedums 30. jūnijā pulksten 19 kļūs par pēdējo notikumu, kas izskanēs Lielajā ģildē pirms tās renovācijas. Programmā "DEBISĪ. Ir jāpiedzīvo...", kuram scenāriju rakstījusi Madara Rutkēviča, Kloda Ašila Debisī personību portretēs viņa paša kompozīcijas un vēstules, kuras viņš rakstījis gan sev tuviem cilvēkiem, gan tā laika labi pazīstamiem māksliniekiem mūzikas un citās kultūras jomās, atklājot ne tikai savu ārējo dabu, bet arī filozofiju un dziļās jūtas pret mākslu un dzīvi. Vakara gaitā izskanēs gan Debisī klavierminiatūras, gan dziesmas balsij un klavierēm, turklāt lielu daļu programmas veidos mazāk zināmu skaņdarbu klāsts. "Impresionisms man ir tuvs," uzsver pianists D

Soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, baritons Rihards Millers un pianiste Ērika Millere izveidojuši romantisku kamermūzikas programmu "Romantisma serenādes", kas 29. jūnijā pulksten 19 izskanēs Latgales vēstniecības "Gors" Mazajā zālē, bet pēcāk arī Durbē un Jēkabpilī. Bet jau šobrīd ar visiem trim māksliniekiem tiekamies "Klasikas" studijā.  Koncertprogrammas pamatā ir Franča Šūberta, Roberta Šūmaņa un Riharda Štrausa daiļrade, kura spilgti parāda vācu romantisma mūzikas attīstību no šī stila sākumiem Šūberta daiļradē līdz tā noslēguma posmam Riharda Štrausa opusos. Šī koncertprogramma būs kā ceļojums caur vācu romantisma laika Lied žanram. Programmā klausītājiem būs iespēja dzirdēt tādas dziesmas kā Franča Šūberta balādi Der Zwerg ar Heinriha Heines dzeju, Riharda Štrausa dziesmu ciklu soprāna balsij Mädchenblumen, kā arī citas pazīstamas un ne tik pazīstamas Lied žanra melodijas. Šī koncertprogramma klausītājiem būs vienreizēja iespēja iepazīties ar vācu romantisma mūziku, kā arī ieskatīties tā laika cilvēku

29. un 30. jūnijā Liepājā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls "Vaļā vērti atslēdziņ’!", pulcējot teju 1500 dalībniekus – dziedātājus, dejotājus, amatniekus – savas tautas tradicionālā kultūras mantojuma kopējus no visas Latvijas. Divu dienu garumā uz centrālās skatuves Rožu laukumā un citviet pilsētvidē skanēs krāšņas koncertprogrammas, notiks mākslas darbu izstāde, tērpu skate, svētku gājiens, nacionālo ēdienu degustācijas, lekcijas, meistarklases un citas aktivitātes. Daudzveidīgajā programmā būs iespēja tuvāk iepazīt 16 dažādas mazākumtautības - azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, itāļu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, pakistāņu, ukraiņu un vācu. Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta režisors Juris Jonelis atgādina, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Bet tagad aktuāla ir Liepāja. "Pirmkārt – Liepāja ir vēju pilsēta.

22. jūnijā Kalnciema-Klīves baznīcā izskanēs koncerts "Aicinājums", ar kuru tiks svinēta dievnama ērģeļu 90. gadskārta un 170 gadi, kopš guldīts baznīcas pamatakmens. Dziedātāja Viktorija Majore, arfiste Ieva Šablovska un ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja muzicē kopā jau vairākus gadus, veidojot koncertprogrammas gan ar latviešu klasiķu, gan ar mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbiem. Māksliniecēm ir izveidojusies sadarbība ar komponistiem, kas viņām ir veltījuši opusus. Koncertprogrammā “Aicinājums” iekļauti Georga Pelēča, Agnetas Krilovas un šī gada jubilāra Riharda Dubras veltījumi. Ir zināms, ka Jēkabs Mediņš savulaik bijis ērģelnieks Kalnciema-Klīves draudzē un dievnamā, tāpēc klausītājiem būs iespēja dzirdēt arī viņa opusu “Allegro appassionato”. Savukārt Jāzepa Mediņa “Sapņojums”, kas ir iemīļots skaņdarbs latviešu mūzikas koncertos, izskanēs versijā soprānam arfai un ērģelēm. Sarunā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi-Portnaju uzzinām par trio sastāva unikalitāti un to, cik vienkārši norit ērģeļu un arfas

20. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē muzicēs Latvijas Nacionālā sifmoniskā orķestra vijolniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Terēze Zīberte-Ijaba un JVLMA Akadēmiskā darba prorektora pienākumu izpildītājs, Izpildītājmākslas nodaļas vadītājs, Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis. Ar Terēzi Zīberti-Ijabu tiekamies "Neatliekamajā sarunā". Runājamies par muzikāli un tehniski izaicinošo dažādu laiku mūzikas programmu, kur nopietnos un līdzvērtīgos vijoles un klavieru dialogos satiksies Franča Šūberta 4. sonātes jeb "Gran duo" brāzmainais romantisms, Olivjē Mesiāna izsmalcinātā krāsu palete un ukraiņu komponista Nikolaja Kapustina piesātinātās ritmu kaskādes. Sarunā - par uzdrīkstēšanos mūzikā jebkurā radošās dzīves posmā, par savstarpējo sapratni saspēlē ar pianistu Tomu Ostrovski, par jau bijušajām un gaidāmajām kopīgajām programmām, koncertiem Latvijā un ārzemēs, par īpašo un rosinošo muzicēšanas sajūtu LNB kores zālē. Vēl Terēze Zīberte-Ijaba stāst

2024. gads deju grupas "Ritms" darbībā ir jau 55.  Aizsākums ir 1969. gadā, kad VEF Kultūras pils paspārnē radās pirmā estrādes/šova deju grupa Latvijā. Kopš 12 gadu vecumā kā dejotāja, bet ar 2002. gadu jau kā mākslinieciskā vadītāja ar to saistīta horeogrāfe Elīna Gaitjukeviča. Paaudzēm mainoties, deju grupa vienmēr dzīvojusi vienā elpā un ritmā ar sava laika tendencēm, allaž bijusi un joprojām ir mūsdienīgi radoša vieta. 12. februārī spiltgts jubilejas gada notikums bija dejas izrādi “Klātbūtnē”, kas veidota sadarbībā ar koklētāju ansambli Cantata un mūziķiem - Aigaru Raumani, Uģi Upenieku un Santu Valeri -, kuri atskaņoja Ludoviko Einaudi mūziku. Savukārt jubilejas gada lielkoncerts notiks 15. jūnijā VEF kultūras pils Lielajā zālē ar pēdējo 20 gadu labāko deju izlasi. Sarunā ar Elīnu Gaitjukeviču - par deju grupas "Ritms" mainīgo radošo ceļu, gandarījuma pilno darbu ar jauniešiem, dejas izrādi "Klātbūtnē", gaidāmo lielkoncertu, vasaras nometnēm jaunajiem dejotājiem un nākotnes iecerēm un sapņiem.  

"Klasikā" tiekamies ar Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu, komponistu Andri Dzenīti, kā arī rakstnieci un dzejnieci Noru Ikstenu, lai plašāk runātu par Rīgas festivāla atklāšanas koncertu "Bezgalības krelles" 7. jūnijā pulksten 20 Lielajā ģildē, kurā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, sitaminstrumentu virtuozs Guntars Freibergs un kontrabasists Viktors Veļičko. Videomākslinieks – Roberts Rubīns. Programmā izskanēs astoņu latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. Sarunā ar studijas viesiem – plašāk par ieceres ideju, kas nākusi no Sigvarda Kļavas: ka astoņi komponisti raksta mūziku Noras Ikstenas dzejoļiem-akrostihiem, kuros katra dzejas rinda sākas ar vienu no konkrētās planētas nosaukuma burtu.  Kaspars Putniņš dalās pārdomās par mūzikas dažādību, rokrakstu atšķirībām, par kosmosu un mikroksmu, kā arī par Platonu Buravicki, kurš pirmo reizi rakstījis jaundarbu Latvijas Radio korim un Roberta Rubīna video projekcijām; Nora Ikstena –par ideju meklējumi

5., 6. un 7. jūnijā Rīgas cirkā būs skatāma visu paaudžu skatītājiem veltīta izrāde “Pasaki man pasaku!”, kuru, noslēdzot darbības septīto sezonu, veidojuši Rīgas cirka skolas audzēkņi. Iestudējumā savijas teātra un cirka elementi, kā arī disciplīnu dažādība – akrobātika, gaisa akrobātika, žonglēšana, dažādas līdzsvara disciplīnas un klaunāde. Iestudējumā piedalās audzēkņi vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Izrāde tapusi, Rīgas cirka skolas treneriem un audzēkņiem sadarbojoties ar režisori Antru Leiti-Straumi, un iestudējuma atspēriena punkts bija grupas Cosmos dziesma “Pasaki man un tev” un tajā pieminētais pasaku vilciens un varoņi. Rīgas cirka skolas vadītāja Līva Tauriņa: “Šī ir lieliska iespēja ne tikai skatītājiem baudīt cirka mākslu, bet arī audzēkņiem demonstrēt savas prasmes un iegūt uzstāšanās pieredzi. Šogad iespēja piedalīties izrādē ir katram cirka skolas audzēknim – neatkarīgi no apgūstamās disciplīnas vai sasniegtajiem rezultātiem.”  Līvu Tauriņu uz sarunu aicināja Dina Dūdiņa-Kurmiņa, izvaicājo

30. maijā koncertzālē "Ave Sol", uzsākot koncertsēriju "Kora laboratorija", Rīgas kamerkori "Ave Sol" vadīs jaunā kordiriģente Anastasija Kildiša. Sarunā ar "Klasiku" viņa cita starpā saka tā: "Labam kordiriģentam ir jāiemācās mīlēt cilvēkus. Tas ir vissarežģītākais, ko mācos katru dienu." Runājam par to, kas kordiriģenta profesijā ir skaistākais, kas - grūtākais, kā veidot koncerta programmu, kāpēc emocijas jāatstāj otrajā plānā, ko devušas mācības Zalcburgas Mozarteum un kāda bijusi pieredze kordiriģentu konkursos. *** Rīgas kamerkoris "Ave Sol" pēc mākslinieciskā vadītāja Andra Veismaņa iniciatīvas, sadarbojoties ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), uzsāk koncertsēriju "Kora laboratorija", kurā ar Rīgas kamerkori "Ave Sol" muzicēs JVLMA un Andra Veismaņa kordiriģēšanas studenti. Cikla pirmajā koncertā 30. maijā uzstāsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesora un Rīgas kamerkora "Ave Sol" mākslinieciskā vadītāja Andra Veismaņa kordiriģēšanas klases maģistrante Anast

Šodien Dzintaru koncertzālē Jūrmalā notika preses konference, kurā klātesošie Latvijas mediju pārstāvji tika informēti par koncertzāles vasaras sezonas notikumiem. Preses konferencē piedalījās Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS), Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, Jūrmalas festivāla goda mākslinieks Aleksandrs Antoņenko, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Aivars Leimanis, vijolniece Kristīne Balanas, Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags, dziedātāji Etīna Emīlija Saulīte un Intars Busulis, kā arī citi mākslinieki, kuri uzstāsies Dzintaru koncertzāles rīkotajos vasaras koncertos. Preses konferencē piedalījās arī "Art Forte" valdes locekle Jūlija Ločmele un "Art Management Group" producents Sandis Mohovikovs. Reportāžu no preses konferences piedāvā Rūta Paula.