Kolnas?ta

Mežs, orkestris, Sarkaņkolns, latgaliskais, humors, pasuokumi, škola, bārni, pedagogeja – ir cylvāki, kurus navar raksturot vīnā voi pat vairuokūs vuordūs. Arņs Krancāns ir muzikis, pedagogs, pasuokumu vadeituojs, kulturys cylvāks i latgaliskū tradiceju kūpiejs, par jū var saceit cylvāks-orkestris. Pamatdorbā Arņs ir „Latvijas Finiera fonda ilgtspējīgais attīstībai” vaļdis lūceklis i „Latvijas Finiera” komercsabīdreibys „Verems” ražuošonys efektivitatis specialists, taipat jis ir profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks, muzykys školys orkestra muzikis i koncertmeistars.  Dorbojūtīs tik dažaiduos jūmuos, Arņs stuosta, kai vīnā cylvākā sadzeivoj rodūšums, precizitate, pacīteiba i latgalīša sirds: „Dzeivoju Latgolā, struodoju Latgolā, es asu dareituojs daudzuos nūzarēs. Tys maņ paleidz nadzeivuot koč kaidā vīnā burbulī, redzēt biški leluoku biļdeiti.” „Ite ir taids mīrs, maņ ruodīs, i tū mes nanūviertejam, ka Latgola ir taida mīra ūsta,” sprīž Arņs, tok dzeivot laukūs ir gona izaicynūš

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pastateišona”. Vuords, kuru atrūnam vacūs tekstūs: „Jo kaids padarejs kaidu lobu pastateišonu, un jo grib daīt da tuos pastateišonys ar lobim un gūdeigim sposobim, runojam ap jū tai – gudrais cylvāks gudri dora.” Pastateišona – cīši interesants i daudznūzeimeigs. Nu vīna ituo teikuma var izsprīst, ka pastateišona ir koč kaids lobs īstuodejums, loba kuorteiba, koč kaidu lobu sistemu ītaiseit saimē. Ūtra nūzeime – pastateit sātu. Vysod saceja – izcēle, sataiseja, pastateja sātu. Obys lītys ir cīši saisteitys – voi nu tu pastateji kaidu lobu sātu, voi pastateji koč kaidus lobus īrodumus, lobu kuorteibu. Tys varātu byut kaids dorbs – pastateit buļbys, pastateit komandu, pastateit filmiešonys grupu, teatra pastateišona. Varam itū atteisteit – paraudzeisim pastateišonys vuordu pamaineit ar vuordu „ideja”. Ka kaids padarejs kaidu lobu ideju i jau grib daīt da ituos idejis ar lo

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „striebt”, itai var – švūrbt, švūrkstēt, švūrpstēt. Švūrbt tys ir ar skaņu tu īveļc, tys parosti par pīna putru, par škeistumu kaidu, valk tū škeistū i skaņa pavodūši. Tys ir tys, kū puorejī latvīši soka „strēbt”. Latgalīši jau ari soka itū „striebt”. Marija Andžāne bierneibys atmiņu kruojumā raksteja švūrkstēt. Kaidu vyrumeņu sataisa, i tod švūrkst viņ, ka valk jū mutē. Švūrbt, švūrkstēt, švūrpstēt – var byut tī vysaidi fonetiskī varianti.  

Latgalīšu muzikis Sovvaļnīks, eistajā vuordā Ingars Gusāns, desmit godu piec īprīškejuo albuma ir atsagrīzs ar jaunu albumu „Cārtumi”, kas ir daīmams kai digitalā, tai ari fiziskā formatā. Itūreiz, atsakuopūt nu smoguo roka muzykys lauceņa, Sovvaļnīks pīduovoj akustiskuoku skaniejumu, tymā pošā laikā saglobojūt sovu jam rakstureigū dziļū i puordūmuotū viestejumu, izmontojūt latgalīšu rakstnīku tekstus: „Varbyut tys nagaideitais moments, ka tys nav metals, kū, īspiejams, gaideja cyti voi leluokuo daļa, dūmuodami, ka es varu koč kū vēļ trokuoku saraksteit, sacerēt, bet saīt, ka tei beja vajadzeiba.” Ronojūt par albuma tapšonu, Ingars Gusāns dasadur naviņ sovom rodūšajom puormaiņom, bet ari latgalīšu volūdys i dzejis nūzeimei juo muzykā, i cārtumim aba rātom i jūs sekom. Albuma nūsaukums „Cārtumi” ir ar smoguma pīgaršu, „tuos ir rātys. Pošam jau pa itim godim vysaidi cārtumi ir sasakruojuši, i deļ tam itys ari ir absoluti taids mīreigs izapausšonys veids, lai jūs voi nu sadzīdātu, voi pīsagtu,” atkluoj Sovva

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par izteicīni „a ka bejs, a ka byutu”. Latvīšu literarajā volūdā mes saceitu – lai nūteik, lai iet. Latgaliski ir lobs vuordu salykums – a ka bejs, a ka byutu. Var dažaidus variantus lītuot. Tei nav taida normātuo leksika, tys ir jau individualuoks volūdys leimiņs, kur vīnā sātā lītoj tai, ūtrā sātā cytaižuok, vīnā apvydā tai, ūtrā sovaiduok. Tys nav vyspuorlītojamais izteicīņs, itaida veida izasacejumi ir breivī.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par dzīsminīka Aņša Ataola Bierzeņa autordzīšmu albumu “Dabasu trikmīņs” (2026). Anša Ataola Bērziņa jaunais dubultalbums “Dabasu trikmīņs” izguojs ekskluzivi CD formatā. Taida pīeja myusu dīnuos ir reša, partū ka leluokuo daļa jaunūs albumu vīnlaiceigi teik lykti ari digitaluos muzykys straumiešonys vītuos. Autors izsver, ka eista publikaceja ir tod, kod albumu var pajimt rūkā i īlikt plauktā. Albumā apkūpuotys 24 autordzīsmis pīcuos dažaiduos volūduos, kas īraksteitys nu 2016. da 2025. goda. Atškireigu gaisūtni roda plotais dzīšmu vuordūs lītuotais mozuok zynomūs latgalīšu vuordu lūks, aicynojūt klauseituojus nu jauna atkluot latgalīšu volūdys boguoteibu.   Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys c

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Ludzys nūvoda Pasīni. Kai pīrūbežā, kur sasajauc vysaidys kulturys, volūdys i dzeivis pīredzis, kur niu dzeivoj ap 200 cylvāku, Pasīnis vītys stuosti ir daudz leluoki par pošu cīmu.  Vīns nu pazeistamuokūs i apmeklātuokūs objektu ir baroka arhitekturys pērle Pasīnis Svātuo Dominika Romys katuoļu bazneica. Tū reizem sauc ari par Aglyunys bazilikys muoti, deļtam ka Pasīnis bazneica ir vacuoka par Aglyunys baziliku. Taipat Pasīnis bazneica ir īkļauta Latvejis ainovu duorgumu sarokstā. Vītejī sevi sauc par posīnīšim. Jī pyrmī nu reita sagaida sauli Latvejis austrumu tuoluokajā apdzeivuotajā vītā, kur da rūbeža ir viņ 2 km, i tū, kai Latvejis zalī meži puorīt Krīvejis zylajūs nu Bazneicys kalneņa var labi redzēt. Suprātkuos Pasīnē pīsadola: kulturys pasuokumu organizatore Jekaterina Sovāne, vītejuo

Latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu Latvejis kulturviesturiskuo montuojuma. Šudiņ tū sorgoj lykums. Tei skaņ radejā, televizorā, skaitama rokstūšajā presē i socialajūs medejūs, dzierdama vysaidūs pasuokumūs. Tok oficiālajā saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem komunikaceja nūteik latvīšu literarajā volūdā. Kur beidzās tradiceja i suocās volūdys praktiskuo puse, cik lelā mārā latgalīšu rokstu volūda publiskajā telpā ir tikai kulturys, cik vaļsts volūdys politikys vaicuojums, diskutej Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka, i divi aktivi latgalīšu volūdys lītuotuoji runā, rokstūs i juridiskā saziņā ar īstuodem – „Kolnasātys” rubriku autors, muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins (Arnis Slobožaņins) i muzykants Aņss Ataols Bierzeņš (Ansis Ataols Bērziņš). Piec pādejū godu statistikys datim var sprīst, ka latgalīšu volūdā kasdīnā runoj gondreiž 100 tyukstūšys Latvejis īdzeivuotuoju, kas ir ap 8% Latgolā – vaira kai trešuo daļa. „Ka jūs byutu symts, kai lībīšu nazcik dasmytu, vysleidza vajag tū volūdu patu

Byut sovys vītys patriotim i pasauļa pīredzi atvest iz sātu – ar itaidu redzīni vītejī muziki – Kristaps Višs, Ralfs Arbidāns, Imants Spīčs i Emīls Bauga – Rēzeknē reikoj muzykys, muokslys i sarunu festivalu „Spaits” Kovšu azara krostā. Kab Latgolā veicynuotu cylvāku īsasaisteišonu vysaidūs procesūs, jaunīši apsavīnuojuši SIA „Studeja” i rauga festivalā savest kūpā vysaidu žanru izpildeituojus i baudeituojus – rodūšūs talantus nu muzykys i muokslys školom, entuziastus nu navalstiskajom kūpīnom. „Ideja par festivalu „Spaits” roduos pavysam najauši. Ir eistais laiks i eistuo vīta, kur varātu sasatikt muzyka, muoksla, kultura, sports, tei beja myusu draugu lūkā. Ir paleigi nu „Nazinamuos Rēzeknis”, kuri ari sovys idejis gryb prezentēt, i ari reikuos diskuseju par tū, kai sovu piļsātu drusku lobuoku varātu vysi kūpā padariet. I paraleli ari aktivitātis, kur kotrs varēs daīt i ari sovu pierstu, i sovu dūmu dalikt tymā vysā. I mes tai kūpā saguojom, ka varātu vysu apvīnuot i iztaiseit navys vairuokus mozus svātkus

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordim buort, lomuot, sveņtēt. Lobuok byutu lītuot vuordu buort. Buorīņs, sabuore, nasabuorēs, buore mani, nasabar tu! Cīši skaists tautys teicīņs pārkiuņa laikā – Kas tī taids, mozam bārnam baile. Dīveņš barās, baba soka. Dīveņš barās – tys ir par pārkiuņa graušonu. Buort ir taids vīnkuoršs kasdīnys vuords, sadzeivis situacejuos lītojams, i jis byutu iz vysa lobuokais. Sasabuore buobys, buobys pi okys sasatyka vokorā i barās, pasabar i puorīt. Lomuot ir jau taids rupuoks. Jau grybādams tū ūtru aizvainuot, jau koč kū nagativu par jū pasaceit. Lomuot ir rupuoks nakai buort. Sveņtēt ir tys pats lomuot, vēļ rupuok var lomuot. Sveņtēt ir slavismys. Braneit – nav švaks vuords pats par sevi, bet jis jau ir nūveciejs, vacais vuords. Ka puorkuopums ir mozuoks, tod buort, var dabuot buorīni, tevi var sabuort. Ka jau vaira aizvainojūšuok, tod lomoj. A ka cīši a

Katuoļu prīsters Lauris Kārklis ir vikars Ludzys, Raipolis i Rundānu draudzēs. Vosorā Latgolā aizviņ dzeiva ir kopusvātku tradiceja, kas vīnoj lyugšonu par aizguojiejim, dzymtys sasatikšonu, i ari pīdereibu sovai vītai. Prīsteram Laurim Kārklim itūvosor pīrūbežā juobyun 28 kopusvātkūs, kur reizem sabrauc vaira cylvāku nakai apleicīnē dzeivoj iz vītys, „kur ruodīs, ka ir tikai kopsāta, tok cīši leli kopusvātki, cīši plotai apmaklāti. Tys nūzeimej, ka tur kuodreiz cīši daudz ir dzeivuojuši cylvāki, i jim ir sasaglobuojuse vēļ tei saikne ar vītu, ar saimis saiknem, i jī dūdās tī i lyudzās.”   Tyvuoki i tuoluoki radinīki meklej sovu dzymtys sakņu i goreigū spāku, i caur koposvātkim var īraudzeit saimis attīceibu stuostus i ticeibys dziļumu, stuosta vikars Kārklis: „Atbrauce saime nu Luksemburgys. Cylvāks dzeivuoja Ludzā, i jis jau izveiduojs gimini Luksemburgā. Jis tī dzeivoj i struodoj, bet jis vad sovu bārnu kristeit iz Latgolu. Jis soka: tei ir muna bazneica, tei ir muna bierneiba, tuos ir munys atminis, es

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par grupys „Patrioti.LG” albumu „Latgaleite” (2012), kas ir spūdrys pīmārs latgaliskuos ideņtitatis kluotyn byušonai muzykā – jimā apvīnuota kai latgalīšu volūda, tai nūvoda patriotismys i ari cylvākim tyvs i saprūtams stuostejums. Albuma skaniejumā dominej šlagermuzykai rakstureiguos īzeimis i vīglai saprūtama nūskaņa, kas daudzuos vītuos baļsteita iz pazeistamom vierteibom i pīdareibys sajiutu. Tok kluotyn īrostajam skaniejumam klauseituoju sagaida ari puors nagaideiti muzykali pagrīzīni i puorsteigumi, kas ļaun iz albumu pasavērt plotuok i īt tuoļuok par stereotipiskajim žanra prīškstotim.   Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, a

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „pēc manām domām, manuprāt”. Itai lobuok – pa munam, pa manim. Var saceit pa munam i pa tovam, i var saceit ari pa manim, pa tevim. Pa manim itai nav pareizi dareits, a kai pa tevim? Piec munom dūmom – tys jau ir otkon puorlykums nu latvīšu literaruos volūdys. Nav juosakauna nu latgaliskuos runys, bet vysleidza, kod esi publiski koč kur, tev vairuok juopadūmoj, kaidim vuordim tu izasoki. I tod cylvākam nazkaidys barjerys suocās, tod jam suoc ruodeitīs, ka tys, kai es sātā runoju, nav pareizi, tod maņ vajaga runuot gruomotu volūdā. A tei gruomotu volūda parosti saīt tys tulkuojums nu latvīšu volūdys. Tod tei ir, tai saucamuo, trešuo izlūksne, kas atsaškir tikai fonetiski. I taida latgalīšu volūda nivīna nainteresātu, nivīns rītumu profesors koč kaidā augstškolā napieteitu taidys volūdys, ka jei byutu tikai fonetiski puorly

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „slynks”. Itai lobuok – natiklis.   Mums ir lobs baltu ciļmis vuords – natiklis i natikle. Ak, tu mozuo natikleite, i, ak, tu natikleits, otkon tu babys naklauseji. Tiklis byutu „čaklītis”. Tykums, natykums. Natykums – nalobs īrodums, bet tys ir tys pats tiklis, natiklis, tys ir tuos pošys saknis vuords. Naturi natykumu ar pierstu dagunā buozt, par pīmāru, nu naturi taida natykuma.  

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „cieški”. Cieški – tys ir bīži. Cik cieški tev gribīs kampetys? Cik cieški tu vokorūs dzīdi? Cik cieški ite brauc autobuss? Vuords cieški ir vēļ gona populars i dzeivs Latgolā cylvāku sarunvolūdā. 1936. gods laikrokstā „Latgolys Vuords” raksteits: „Vajag pyrmuok zynuot, kas tūs zalomus dora. Cieški dora mozi bārni, gonūs sovvalādami i trokuodami.” Vīnu vuordu jamūt, pasavalk cyts vuords – zalomi, tys ir taids zababons. Vuordu cieški izmontuoja ari cytur Latvejā. Par pīmāru, 1961. gods tekstā, kas nav latgaliski: „Viņi cieški sedza rīdziniekus un bieži pārtvēra viņu piespēles.”